tā var būt un var arī nebūt. :) reizēm cilvēks vienkārši izaug un ir gana pateicīgs par to, ka viņam neļāva spert visādus radikālus soļus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet reizēm viņš izaug un ienīst tevi līdz kapa malai....
tā ir kā laimes spēle:/

(Reply to this) (Parent)

jā, es pateicīga esmu māmiņa ka man nav rētaina seja, mēs uz kompormisu izga'jām, ši man atļāva pārsadurstīt ausis cik ienāk prātā tikai seju un vēderu nedrīkstēju aiztikt, uz neļaušanas iemesli bija gana paŗliecinoši - tev jūtīga āda tev avr iekaist. un tad tāadas rētas paliek tāadas rētas, un tā nu tīnu gados staigāju ar četriem caurumiem un pilnām ausīm riņķiem ar zēngalviņu..

(Reply to this) (Parent)