varbūt puisim nemaz negribas būt tik redzamai personai un viņš vēlas visu mūžu būs kantora žurka-datorists, bet laimīgi aptetovējies jo tāda ir viņa būtība...
kapēc gan 19 gados to nevarētu jau saprast, ne visi cilvēki vēlu briest:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visi Tavi vidusskolas biedri ir tieši tādi paši, kā skolā?
tajā vecumā jau visi ar putām uz lūpām pauž, ka viņi ir pieauguši un skaidri zina, kas un kā būs, par ko kļūs utt. mēs visi tādi bijām. man savos 18 arī likās, ka esmu ārkātīgi gudra, pieredzējusi un visādi citādi nobriedusi personība.
es, piemēram, tikai par tiešām dažiem cilvēkiem varu pateikt, ka viņš tagad ir tas, par ko gribēja kļūt, beidzot skolu.
ar to visu es tikai gribēju pateikt, ka 15 līdz ... gadi (dažiem šie meklējumi nebeidzas nekad) ir tas vecums, kad personība tikai principā veidojas un cilvēks sāk saprast, kas tā tāda dzīve un ko ar viņu varētu darīt. un nedomāju, ka ir prātīgi uzspiest sev milzīgu paliekošu zīmogu.
un tie tetovējumi bija tikai pastarpināti. šoreiz mani vairāk uztrauca mazas, apceptas meitenītes, kuras savos 13-14 izskatās uz gadiem 20. un tālāk jau tas vecums aug matemātiskā progresijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, paliksim pie apcepšanās tēmas, kas minēta postā....to es neatbalstu arī 30gados...vienmēr taču var atrast netā "smukas" bildītes, ko parādīt tādai mazai topošai nēģerietei:P...ja smadzenes vietā, tad arī nebūs problēmu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet nu, lūk, ar smadzenēm mūsdienu jaunatne draudzējas arvien retāk.
kādi tik stāstiņi naatnāk kopā ar mammu uz mūsu mājām. pfff.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tapēc es ceru, ka no manis tas bērns paņems tieši labāko (pēc manām domām) - veselīgo saprātu:)

(Reply to this) (Parent)