Pilota memuāri.

Б5-47

Б5-47

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Labi, karo4e, stāsts ir tāds:

Toreiz, kad ar [info]lenorad, [info]kuzbas un [info]katodstars glābām no iznīcības to, kas no undisclosed location krājumiem būtu nonācis lūžņos, tika savākts arī viens šāds krievu tehnikas brīnums,



Б5-47 laboratorijas barošanas bloks. 0-30V, 0-3A, solis 0.01A. Diemžēl izrādījās relatīvi neejošs. Atvēru. Viss izskatās svaigs, tikai noputējis. Pie izejas klemmēm pārogļojies kondensators un uzsprāgusi diode. Mans minējums - kāds salaidis uz īso un kaut ko izbliezis. Bet vēl nav saprotams, ko īsti. Pēc līķu aizvākšanas un detaļu nomaiņas ieslēdzot nostrādā strāvas ierobežošana.

Tā nu es tagad sēžu un mazlietiņ raustos ķerties klāt nopietnam remontam.
Jau kuro dienu.

:D
  • Shēmas ir šeiten http://nashaucheba.ru/v17421/?cc=1&view=djvu
    atvērt var ar šo - http://djvu.sourceforge.net/djview4.html (ja nemaldos)

    jāņem testeris rokā un tik jāskatās, kas vēl tuvumā atrodās tām diodēm un kondensatoram.
    Ja ir vēl kaut kādi tranzistori tuvumā tad jāskatās kas ar tiem notiekās un aiziet. Vienīgais ko var tur vēl apdedzināt, tie ir pirksti un kā nekā tur sliktāk točna nekas vairs nevar notikties. Vai nu tas aparāts strādā vai arī nē.
    • Jup, shēmas biju salasījis jau iepriekš (tencinu jebkurā gadījumā), botājais šunts un izsistā diode tika nomainīti, bet - bez rezultātiem. Elektrolītiskie kondensatori nomainīti, bet Aparāts vienalga spriegumu izejā nedod, kaut arī izskatās vesels.
      Tagad domāju, vai problēma nevarētu būt tajās plašu ligzdās - kontakti apoksidējušies vai kas.

      :/
      • Nu tad pamēri kas notiek lodējumos pie konektoriem jopt. Ja jau shēmu pa dienu kopā skatījām un esi sācis - āāiziet! Veiksmi!
      • lodējumi nebūs, ja tev aizsardzību sit iekšā, tad tas nozīmē, ka kaut kur ir noplūde joptv.
        Man te viens vecs onka baigi bieži mēdza pieminēt sausus elektrolītiskos kondensātorus, dēļ kuriem nenotiek tas, kam vajadzētu notikties.
        ar analogo testeri pretestību mērīšanas režīmā skatās uz tiem kondesātoriem kā tur uz abām kājām gan vienā gan otrā tā bultiņa lēkā tajā brīdī kad pieskarās pie spailēm.
        nu tas tā.
        Bet galvenā doma ir tā, ka tev sākumā diodes kaut kādas un kondiķi bija beiguši. Varētu tiešām būt tā, ka kaut kas kaut ko uz īso salaidis. Ir iespējams, ka tās nav vienīgās sekas. 100 punkti, kad kaut kāds tranzistors vēl ir izsists, ja nav laika gaitā kaut kādi svarīgie kondensātori izžuvuši.
        a tranzistors ir divas pusvadītāju didoes saslēgtas attiecīgā slegumā.
        Pusvadītāju diodi var pārbaudīt tādā veidā, ka vienā virzienā viņām ir kaut kāda minimālā pretestība, bet otrā ir auuuu, cik daudz.
        Nu tad ar testeri klāt, ja nav tāda bilde, kad uz vienu pusi pretestība max un uz otru pusi zem viena oma, tad varam teikt, kad pusvadītājs beigts.
        tranzistoriem arī. Atrodi bāzi un tad arī skatās to visu bildi, gan kā izskatās stabr Kolektoru un bāzi gan kā bāzi pret emiteru. un vai nav gadījumā īsais starp kolektoru un emiteru (ārkārtīgi retais gadījums)
        • Tur jau tā lieta, ka praktiski visus elektrolītus bez izņēmuma esmu nomainījis - vienkārši bez domāšanas. LCR-metri ir pat divi. Galvenos traņus skatījos. Pa manam, gan invertors, gan tas strāvu ierobežojošais tranis izskatās veseli.
          Tajā failā, ko iemeti, ir aprakstīta visai forša metode - atslēdz 50Hz un impulsu trafiņus, sasprauž plates un palaiž uz impulsu trafiņa diožu taisngrieža ~20V spriegumu. Tagad ieslēdzot barokli var pārbraudīt praktiski visu plašu un strāvu ierobežojošā tranzistora darbību. To tad es arī grasos mēģināt.
          Ir arī doma, ka, tā kā acīmredzot aparāts nokauts, iebarojot izejā lielāku spriegumu, tad varbūt ka OP-AMPi cietuši. Tie esot sūdi, pēc foruma atsauksmēm. To tad ar' drīz redzēsim.
          Tikām man paralēli piesolīja gan vēl vienu tādu barokli nogādāt, gan vēl ieteikt meistaru, pie kā šo aizvest. Bet zin, kā - pašam jau gribās uzvarēt.
          • IMHO, nav jēgas pārbaudīt un mainīt visas detaļas pēc kārtas. Interesantāk ir atrast reālu iemeslu, kas ir pie vainas, mērot plati darbībā. Bet nu katrs dara kā ērtāk.
            • Absolūti piekrītu. Es tikai reizēm esmu par stulbu, lai atrastu reālo problēmu, tāpēc vispirms cenšos izslēgt absolūti stulbas kļūdas - piemēram, to, ka USSR elektrolīti pa tiem 25 gadiem (šis ir 1989.g. izlaidums) varētu būt pažuvuši un radīt problēmas.
Powered by Sviesta Ciba