Ok, var arī tā, bet tas galu galā novedīs līdz Indoeiropiešu kultūrai. Katrs vārds jau ir cēlies vai aizgūts no kāda cita vārda. Un šādā kontekstā raugoties, īsto pirmavotu nemaz nevar noteikt. Jānis vai Oskars ir tradicionāli vīriešu dzimtes latviešu vārdi jau vairākās paaudzēs. Teiksim, Patrīcija vai Kristiāns noteikti mazāk sakņojas mūsu kultūrā, ja saproti to domu. Bet vismaz ar vēstures skolotāju Tev bij' paveicies. Vēsturi vispār nevar sakarīgi pasniegt bez pigoriem un aizraujošiem stāstiem. Citādi neiesēžas atmiņā. Šis nu tam ir spilgts piemērs.
Mhm. :) Patiesībā bija tā, ka līdz tai skolotājai man vēsture likās tukša laika nosišana, kas var interesēt tikai rūdītus nūģus. Līdz ko viņa sāka mācīt, tā jau ar pirmajām stundām tā lieta aizgāja. Vnk viņa vienmēr prata atrast interesantus stāstus, kas nav iekļauti mācību grāmatās un ko tikai interesējoties padziļināti par konkrēto personāžu vai notikumu varētu uzzināt. Ja vēl ņem vērā, ka mācību stundu laikā mēs mūvijus skatījāmies un gājām ekskursijās pie lietiskajiem vēstures pierādījumiem, tad nav nekāds pārsteigums, ka vēsture tolaik bija viens no maniem iecienītākajiem mācību priekšmetiem, ko gaidīju ar nepacietību.
Bet tā jau ir ar visu. I mean PILNĪGI visu. Tas pats attiecināms uz ķīmiju, bioloģiju, fiziku, matemātiku, mūziku. Jebko. Skolotājs ir tas, kas spēj attiecīgo priekšmetu padarīt aizraujošu vai otrādi - nāvīgi garlaicīgu. Burtiskā nozīmē. Jo neviens jau neuzsver atbildību, kas nāk līdzi. Iespējams, kāds klasē sēdošais, kam ir nags uz vienu vai otru priekšmetu, nekad tā arī neaizies pa tām sliedēm, ja sastapsies ar nepareizu veidu, kā attiecīgais mācību priekšmets tiek pasniegts.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jānis vai Oskars ir tradicionāli vīriešu dzimtes latviešu vārdi jau vairākās paaudzēs. Teiksim, Patrīcija vai Kristiāns noteikti mazāk sakņojas mūsu kultūrā, ja saproti to domu. Bet vismaz ar vēstures skolotāju Tev bij' paveicies. Vēsturi vispār nevar sakarīgi pasniegt bez pigoriem un aizraujošiem stāstiem. Citādi neiesēžas atmiņā. Šis nu tam ir spilgts piemērs.