Mhm. :) Patiesībā bija tā, ka līdz tai skolotājai man vēsture likās tukša laika nosišana, kas var interesēt tikai rūdītus nūģus. Līdz ko viņa sāka mācīt, tā jau ar pirmajām stundām tā lieta aizgāja. Vnk viņa vienmēr prata atrast interesantus stāstus, kas nav iekļauti mācību grāmatās un ko tikai interesējoties padziļināti par konkrēto personāžu vai notikumu varētu uzzināt. Ja vēl ņem vērā, ka mācību stundu laikā mēs mūvijus skatījāmies un gājām ekskursijās pie lietiskajiem vēstures pierādījumiem, tad nav nekāds pārsteigums, ka vēsture tolaik bija viens no maniem iecienītākajiem mācību priekšmetiem, ko gaidīju ar nepacietību.