![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Varbūt pamēģināšu noformulēt to vienā veselumā. Arī es kā džeks reizēm instinktīvi redzu 'gaļu' un teju neko vairāk. Atšķirība ir tā, ka esmu radinājis neskatīties un nevērtēt šādā aspektā. Šeit nav runa par tiem nebūt ne patīkamajiem piemēriem, kuros bez 'gaļas' nekas cits arī neeksistē, čaula ir tukša un nekas cits neatliek. Tajā pašā laikā šķiet, ka daudzi pasauli redz tieši tā! Iepriecinoši tas, protams, nav. Un varbūt tāpēc manā apziņā ikviena persona un personība parādās vēl krietni pirms mūsu ceļi krustojas un pirms tā iegūst piesaisti kaut kādam fiziskajam veidolam un tēlam. Ķermenim. Turklāt [manā uztverē] reizēm pat liekas, ka tas nemaz nav nepieciešams, tam vairs nav tik būstiska nozīme kā gadījumos, kad notiek otrādāk. Bet notiek. Un bieži! Par laimi, man laikam ir veicies - teju vai visus kolosālos cilvēkus, ko pazīstu, esmu saticis tieši šādi.
Tāpēc arī derdzas, ja mani vērtē pēc izskata, pēc matu griezuma (pat ja es būtu noskuvis pliku pauri un ar rūpīgi veidotu grebeni dotos uz darba pārrunām), pēc piederības rasei un citiem atribūtiem, kas patiesībā ir tikai acumirklīgi un nesvarīgi. Par cilvēku runā personība un cilvēciskās īpašības, valoda, zināšanas, prasmes. Par cilvēku lai runā viņa darbi, nevis darbavieta. Pat ja tas nozīmē tīru ielu ik rītus un tukšus atkritumu konteinerus.
Par sevi es runāšu pats.
Ak jā - un vēl varat spriest pēc tā, ar kādu velli braucu un kādā tehniskā stāvoklī tas ir.. :D ;) xD
[Kā zināms, arī Čaks Noriss katru nedēļu nogalina 14 baltos cilvēkus ar spērienu pa seju tikai tāpēc, lai pierādītu, ka viņš nav rasists!]
Tāpēc arī derdzas, ja mani vērtē pēc izskata, pēc matu griezuma (pat ja es būtu noskuvis pliku pauri un ar rūpīgi veidotu grebeni dotos uz darba pārrunām), pēc piederības rasei un citiem atribūtiem, kas patiesībā ir tikai acumirklīgi un nesvarīgi. Par cilvēku runā personība un cilvēciskās īpašības, valoda, zināšanas, prasmes. Par cilvēku lai runā viņa darbi, nevis darbavieta. Pat ja tas nozīmē tīru ielu ik rītus un tukšus atkritumu konteinerus.
Par sevi es runāšu pats.
Ak jā - un vēl varat spriest pēc tā, ar kādu velli braucu un kādā tehniskā stāvoklī tas ir.. :D ;) xD
[Kā zināms, arī Čaks Noriss katru nedēļu nogalina 14 baltos cilvēkus ar spērienu pa seju tikai tāpēc, lai pierādītu, ka viņš nav rasists!]
1.Mulsina sekojošais teikums: "(..)manā apziņā ikviena persona un personība parādās vēl krietni pirms mūsu ceļi krustojas un pirms tā iegūst piesaisti kaut kādam fiziskajam veidolam un tēlam. Ķermenim.(..)" Kaut kas man te neiet kopā. Gribi Tu to vai nē, bet pirmais iespaids par cilvēku veidojas pēc viņa vizuāla tēla. Pirmajās sekundēs tas IR noteicošais. Pēc tam, protams, atkāpjas otrā (vai trešā) plānā. Manā galvā šobrīd rodas divi scenāriji: vai nu Tu visus sev interesantos cilvēkus esi saticis tīmeklī, vai arī Tev par viņiem ir bijušas kaut kādas nebūt priekšzināšanas - citu stāstītais utt., kas tavā apziņā ir radījis kaut kādu priekštatu par viņiem.
2. Par cilvēkiem, kas netiek pāri pirmajam faktoram ('gaļa!'), vai drīzāk - tiem, kuriem eksistē TIKAI šis viens faktors, es vispār negribētu runāt. Nu, tur vienkārši nav daudz, ko teikt. Viņi ir daudz ko zaudējuši/ nav spējīgi uztvert. Tā nu tas ir. Un tie IMHO ir tie paši, kas cilvēku pēc vizuālā tēla (šajā gadījumā - "manam prasībām atbilsošs/ neatbilstošs") vērtē gan darba pārrunās, gan krogā pie letes. Mēra pēc savas, teiksim tā, ne īpaši izturīgās mērauklas.
3. Un tomēr - es nelekšu augstāk pa savu pēcpusi un netēlošu to, kas neesmu. Es nenoliegšu, ka vizuālajai (bet varbūt to TOMĒR labak saukt par Karmisko?) pievilcībai ir sava nozīme. Vismaz partnerattiecībās. Vismaz sākumā. Bet - man ir aizdomas, ka vizuālā pievilcība ir ļoti cieši saistīta ar karmisko pievilcību. Varbūt patiesībā šie divi termini ir sinonīmi. Pasēdēšu tagad un padomāšu par to..
Savukārt šī iemesla dēļ prasība par šo pašu kritēriju attiecināšanu uz mani kļūst kategoriska.
Nu, un kas attiecas uz vizuālo/karmisko pievilcību, tās ir pilnīgi dažādas lietas. Man tik ļoti patīk vērot cilvēku mainīgo reakciju, kad esmu pateicis kaut vai dažus pirmos teikumus. Jā, tur tad arī redzama atšķirība.
Ar vizuālo-karmisko štelli laikam ir tā, ka karmiskā kaut kādā veidā diktē [vai atslēdz] to vizuālo. Otrā kļūst absolūti nesvarīga, ne?
Tāpēc strādā izpratne, humora izjūta, attieksme un citas personas iezīmes. Un, gribi vai ne, lai to visu parādītu, nāksies runāt.
Tāpēc jau es saku, ka vieglāk ir pēc šī it kā 'ačgārnā' bet man tik ļoti piemērotā principa. Tam ir krietni mazāks kļūdu procents.