![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
"The Best That Money Can't Buy" viennozīmīgi IR vērtīga grāmata. Iztēli un domāšanu veicinoša. Bet vismaz vienā ziņā (ja ne vairākās) arī stipri pasmaga un mulsinoša pat ļoti atvērtiem prātiem. Aprakstītā civilizācija, kurā tavi pieņēmumi un izpratne par lietu kārtību ir automātiski novecojuši. Bailes no automatizācijas, savas dzīves uzticēšanas kibernētiskiem organismiem. Robotiem. Pirmās asociācijas, piekritīsiet, ir negatīvas. Un tikai retais aizdomājas, ka, iesēžoties lidmašīnā, savu dzīvību patiesībā uztic robotiem, kaut arī pilnīgi atšķirīgiem no tiem, kādus parasti iedomājas vidējais statistiskais lidmašīnu pasažieris.
Bet ir kāds aspekts, kas satrauc vairāk par citiem. Par dvēselisko ir runa. Par to mūsu nedefinēto daļu, kas padara mūs par cilvēkiem. Vienā brīdī Fresko piemin, ka ar laiku profesijas 'rakstnieks', 'literāts' un 'aktieris' kļūšot tikpat nevajadzīgas, kā ārsts, inženieris un citas profesijas. Mašīnas nodrošinās atpūtu un izklaidi. Un te, manuprāt, ir fatāla kļūda. Tieši mūsu spējā radīt, mūsu kreativitātē, kas ir vienīgā īpašība, ko nekad nepārmantos cilvēka būvētās mašīnas, slēpjas tā sort-of dievišķā mūsu daļa.
Zināmā mērā par šo progresu kā tādu domājot, sajutos vecs un ierūsējis. Kā tā konservu kārba virsrakstā.
Bet ir kāds aspekts, kas satrauc vairāk par citiem. Par dvēselisko ir runa. Par to mūsu nedefinēto daļu, kas padara mūs par cilvēkiem. Vienā brīdī Fresko piemin, ka ar laiku profesijas 'rakstnieks', 'literāts' un 'aktieris' kļūšot tikpat nevajadzīgas, kā ārsts, inženieris un citas profesijas. Mašīnas nodrošinās atpūtu un izklaidi. Un te, manuprāt, ir fatāla kļūda. Tieši mūsu spējā radīt, mūsu kreativitātē, kas ir vienīgā īpašība, ko nekad nepārmantos cilvēka būvētās mašīnas, slēpjas tā sort-of dievišķā mūsu daļa.
Zināmā mērā par šo progresu kā tādu domājot, sajutos vecs un ierūsējis. Kā tā konservu kārba virsrakstā.
in MY opinion:
sorry, ja pārāk gari izsakos.
Citādi pēc teorijas pat varētu pieņemt, ka tā kā visa mūsu uzvedība ir tīri sakritība, behaviours, un tāpēc nav nekādas jēgas tiekties pēc pozitīvā un konstruktīvā, jo arī tas ir tikai kaut kur noskatīts uzvedības modelis.
Nu, jā, un tad ir tas maldīgais priekšstats, ka ar laiku AI spēs rakstīt mums lugas, romānus un dzeju tā, ka mēs to spēsim izbaudīt un tas nu ir absolūti aplami. Ja takstsmēru vēl var apskatīt pēc kaut kādiem algoritmiem, tad dzejoļa jēgu - nekad. Tas man atgādina tipisku problēmu, kas zinātnei rada problēmu - kad kaut kas nav nomērāms vai nosakāms tā sākums. Piemēram, kā ar to Zero point field, kas ir homogēns un izotropisks - visur vienāds, visos virzienos bezgalīgs.
Starp citu, ja ir vēlēšanās, varu vēlāk iedot to grāmatu palasīt. Tikai rinda jāizstāv. ;)
Jā, vēlēšanas palasīt noteikti ir. Un pret stāvēšanu rindā arī nav iebildumu, jo šobrīd tik un tā ir citas lietas, kas jāizlasa vispirms. :]
Starp citu - Tu tak būsi 13tajā, vai ne? Nu, es domāju, ja vēl interesē tā Koplenda grāmata, tad otrdien varam veikt nodošanu. ;]