Pilota memuāri.

Tas, ar 7to Bembi.

Tas, ar 7to Bembi.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vispār es gribēju par šodienu, bet, man te viss vēl nav galā.

Vakardiena, tātad. Ielīdis monitorā, nedzirdēju durvju zvanu. Kāds no mājiniekiem laikam uz to noreaģēja un es attapos izdarījis 90 grādu pagriezienu savā krēslā tikai tad, kad Robs jau stāvēja manā priekšā. Aiz viņa paslēpusies, arī Marta. Ļoti īsa, lietišķa, virspusēja saruna. Naudiņas bračkam, tiri piri. Pāris vārdi par to, ko daram, kas un kā. Un tā nedaudz nievājošā pieskaņa runā, aplūkojot dažādus modeļus un ierīces manā laboratorijas stūrītī. It kā es būtu kāds nenormālais.

Bet ko tur daudz. Mans draugs sen kā miris, šis cilvēks jau ir pilnīgi cita persona, kuru es nepazīstu un ar kuru man ir maz kā kopīga. Bet viss ir štokos. Nekādu emociju. Sen pie visa pierasts.
  • jā, šis cilvēks arī man ar katru reizi iedveš arvien mazāk patikas, kas jau sāk robežoties ar riebumu.
    un vari uzskatīt, ka Tev vēl ir paveicies, jo VIŅŠ MANĀ MĀJĀ DZĪVO VISMAZ DIVAS VIENĪGĀS BRĪVDIENAS KATRU NEDĒĻU, BĻĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒ!!!!!!!!!!!!!! :@:@:@:@:@:@:@

    virspusējs, bīdāms parazīts. bļe.


    ja ir kādi jautājumi par komentāra raksturu un izmantotajiem izteicieniem, jau iepriekš atvainojos. izskaidrojumu droši vien kādreiz jau būsi lasījis šeit: http://klab.lv/users/engine/169815.html
    • Lamāties, kad IR jālamājas, ir normāli (kā tad citādi pateiksi to, kas uz sirds). Un it īpaši tas piederas pie lietas tad, ja brīvdienās Tavās mājās ierodas tur deklarējies pilsonis.

      Bet laikam atslēgas vārds šajā visā ir 'BĪDĀMS'. Sensenos laikos šo pašu vārdu, liekas, lietoja arī Ilze. Protams, tad es tam stūrgalvīgi atsacījos ticēt. Lai nu paliek. Žēl tikai, ka Tev nav bijusi iespēja tikties ar īsto Robertu. Foršs pūpols bija. Solīds. Ar mugurkaulu, apņēmību, veselu lērumu idejām.
      • nu, es viņu zinu kādus gadus piecus, no kuriem aptuveni pirmo pusgadu šamais mēģināja man kanti sist, tā ka, iespējams, esmu redzējusi viņu arī "ziedu laikos". nez, it kā cilvēkam smadzene darbojas pašam un arī idejas šādas tādas uzplaukst, bet bābiešu priekšā kļūst pilnīgs mīkstais.
        un Marta diemžēl arī nav tā gudrākā būtne.... manam brālim un viņa dāmai šī jaunkundzīte jau sen kā noriebusies.
        • Iespējams, lai gan es par to šaubos, jo kaut kas sāka iet greizi ļoti drīz pēc iestāšanās koledžā. Viņs bija tāds pats non-user'is kā es, piemēram... Kaut vai tas vien. Un viņam šaušalīgi patika aktīvā atpūta - klinškāpšana, citas nodarbes... [tas viss, protams, pagātnes formā]

          Martai manās acīs ir neitrāls lietderības koeficients. Bet Tev jau laikam labāk zināms - pie Tevis taču dzīvojas..
  • Es šajā brīdī gara acīm redzu kādu savu ex-draugu (kurš - kāds brīnums! - arī ir pārliecināts bembists). Tik sakarīgs cilvēks kādreiz bija! Es nezinu, kas tas ir, kas reizēm tik foršus indivīdus tik ļoti izmaina. Žēl jau mazliet, bet ko tur daudz - neies jau savus spēkus šādu tipu dēļ tērēt. Katram savs ceļš ejams, i guess.
    • Jā, bet žēl. Un, jā - arī to, kas 'nogājis greizi' laikam nekad uzzināt neizdosies. Pat ja pajautāt, šis cilvēks diez vai vispār spēs atbildēt, jo viņiem parasti liekas, ka viss ir kārtībā, ka tas ir normāli.

      Kad kāds mainās pamazām, to ir ļoti viegli nepamanīt, līdz ir jau par vēlu.
Powered by Sviesta Ciba