Pilota memuāri.

Tas, ar 7to Bembi.

almighty_j

13.5.08 15:38

Vispār es gribēju par šodienu, bet, man te viss vēl nav galā.

Vakardiena, tātad. Ielīdis monitorā, nedzirdēju durvju zvanu. Kāds no mājiniekiem laikam uz to noreaģēja un es attapos izdarījis 90 grādu pagriezienu savā krēslā tikai tad, kad Robs jau stāvēja manā priekšā. Aiz viņa paslēpusies, arī Marta. Ļoti īsa, lietišķa, virspusēja saruna. Naudiņas bračkam, tiri piri. Pāris vārdi par to, ko daram, kas un kā. Un tā nedaudz nievājošā pieskaņa runā, aplūkojot dažādus modeļus un ierīces manā laboratorijas stūrītī. It kā es būtu kāds nenormālais.

Bet ko tur daudz. Mans draugs sen kā miris, šis cilvēks jau ir pilnīgi cita persona, kuru es nepazīstu un ar kuru man ir maz kā kopīga. Bet viss ir štokos. Nekādu emociju. Sen pie visa pierasts.

• 6 jau ziņoja.
• Gribu ziņot!

• lidot

  13.5.08 16:36

  

  nu, es viņu zinu kādus gadus piecus, no kuriem aptuveni pirmo pusgadu šamais mēģināja man kanti sist, tā ka, iespējams, esmu redzējusi viņu arī "ziedu laikos". nez, it kā cilvēkam smadzene darbojas pašam un arī idejas šādas tādas uzplaukst, bet bābiešu priekšā kļūst pilnīgs mīkstais.
  un Marta diemžēl arī nav tā gudrākā būtne.... manam brālim un viņa dāmai šī jaunkundzīte jau sen kā noriebusies.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • almighty_j

    13.5.08 17:06

    

    Iespējams, lai gan es par to šaubos, jo kaut kas sāka iet greizi ļoti drīz pēc iestāšanās koledžā. Viņs bija tāds pats non-user'is kā es, piemēram... Kaut vai tas vien. Un viņam šaušalīgi patika aktīvā atpūta - klinškāpšana, citas nodarbes... [tas viss, protams, pagātnes formā]
    
    Martai manās acīs ir neitrāls lietderības koeficients. Bet Tev jau laikam labāk zināms - pie Tevis taču dzīvojas..

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais