![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ož, ka šis būs viens no tiem vakariem - un tādu ir bijis ne mazums - kurā atkal saprast, ka cita starpā nesaprotu arī cilvēkus, BIG TIME. As in, ir tā saujiņa ļaužu, kurus, lai cik adekvāti vai neadekvāti tas būtu, varētu saukt par savējiem un ar kuriem vismaz iespējams [quote] NORMĀLS [unquote] kontakts. Kas ir 'normāls', vai ne? Being on the same page, if u will.
Dīvaiņi? Nē, es tā neteiktu. Vienkārši - no kura gala mēra.
Un tad ir tā pasaule tur, ārā. Pasaule pilna ar cilvēkiem un situācijām, kas katru dienu atgādina, ka visi mani pieņēmumi ir tufta. Ka es ne visai gribu tur dzīvot. Acīmredzot. Un kāpēc ir forši dzīvot intravertā burbulī? Jo tur viss ir loģisks. Tur viss ir saprotams. Vismaz pašam priekš sevis. Vismaz sajūtas dēļ, ka tur tu tiec galā, pat ja tas līdzinās skrējienam kāmīša ratā. Maza, bet tomēr pasaule. Bet man nav ne jausmas, kas darās cilvēku galvās tur, ārā. Kā viņi domā, ko gaida. Katrs pretimnācējs ir balta lapa, sorry. Un kā ir lasīt baltu lapu? Nekā. Tur nekas nav uzrakstīts! Ir, bet man nav intuīcijas vai kādas-nu-tur-melnās-maģijas, lai to saprastu.
Kas tu tāds esi? Es nezinu.
Kas tu tāda esi? Es nezinu.
Kāpēc tu tāds esi? Es nezinu.
Un telepātija mums šajā modelī diseiblojuši. Nice. Tas ir sliktāk par nespēju lasīt. Nākamais līmenis būtu aizsiet acis, aizbāzt ausis un paņemt rokā balto spieķi. Pasaule šķistu vēēēēl tiiiiik daudz reižu saprotamāka. Pasaule, kas jau tāpat man rada aizvien mazāk un mazāk jēgas. Pēc 30 robītām šķita, ka būtu vajadzējis kaut ko iemācīties, bet viss, ko es zinu - man šī planēta ar būtnēm uz tās izskatās pēc savienoto haosa trauku eksperimenta.
Not my night, definitely.
Dīvaiņi? Nē, es tā neteiktu. Vienkārši - no kura gala mēra.
Un tad ir tā pasaule tur, ārā. Pasaule pilna ar cilvēkiem un situācijām, kas katru dienu atgādina, ka visi mani pieņēmumi ir tufta. Ka es ne visai gribu tur dzīvot. Acīmredzot. Un kāpēc ir forši dzīvot intravertā burbulī? Jo tur viss ir loģisks. Tur viss ir saprotams. Vismaz pašam priekš sevis. Vismaz sajūtas dēļ, ka tur tu tiec galā, pat ja tas līdzinās skrējienam kāmīša ratā. Maza, bet tomēr pasaule. Bet man nav ne jausmas, kas darās cilvēku galvās tur, ārā. Kā viņi domā, ko gaida. Katrs pretimnācējs ir balta lapa, sorry. Un kā ir lasīt baltu lapu? Nekā. Tur nekas nav uzrakstīts! Ir, bet man nav intuīcijas vai kādas-nu-tur-melnās-maģijas, lai to saprastu.
Kas tu tāds esi? Es nezinu.
Kas tu tāda esi? Es nezinu.
Kāpēc tu tāds esi? Es nezinu.
Un telepātija mums šajā modelī diseiblojuši. Nice. Tas ir sliktāk par nespēju lasīt. Nākamais līmenis būtu aizsiet acis, aizbāzt ausis un paņemt rokā balto spieķi. Pasaule šķistu vēēēēl tiiiiik daudz reižu saprotamāka. Pasaule, kas jau tāpat man rada aizvien mazāk un mazāk jēgas. Pēc 30 robītām šķita, ka būtu vajadzējis kaut ko iemācīties, bet viss, ko es zinu - man šī planēta ar būtnēm uz tās izskatās pēc savienoto haosa trauku eksperimenta.
Not my night, definitely.
Lai tie pārējie maļ savu ikdienišķo sūdu - iegūt aifonu un izglītību, strādāt 8 stundas dienā, piektdienās piedzerties, apvemties, brīvdienās blenzt TV, atražoties, rakstīt komentārus TVnetā, saņemt pensiju un braukt uz tirgu mūža galā.. fun.
Bet tā teorija ir vienkārša - Latvijā ir kaut kāds skaits (varētu būt līdz 10k) cilvēku, ar kuriem tā kā varētu atrast kopīgu valodu. Nu tad no šī pulciņa vajag savākt kādus 5-10 un ar to pilnībā pietiek.
Vēl, protams, ir vērts sakārtot savu dzīvi tā, lai nebūtu jāstrādā kopā ar idiotiem, jālieto sabiedriskais transports, jāiet cauri centrālajai stacija un tādā garā. Tad vēl jo mazāk gribas uztraukties par citiem.
Kudāāš vairāk par citiem.
So.
Here we are. :)
Ahh, jā, nosacīta izolēšanās no šiem ļaužiem... šajā punktā es ļoti priecājos, ka mana profesija man nespiež būt ofisa žurkai, bet gan diktēju savu laiku un baudāmo vientulību strādājot.
Antisociālie īpatņi, heh. Man joprojām šķiet, ka Rīgā cilvēku ir par daudz, bail iedomāties, kas notiek metropolēs.
Efektīvākais siets sijāšanai ir laiks.
Uzmetināt fjūžn grilu ir forši.
Vienkārši tērēt naudu sajūtām, kaut kam kas zūd un gaist ir sūds.
un man šķiet, ka mēs tik labi saprotamies tieši tādēļ, ka apakšā pie bottom line viss bars ir ar vienu un to pašu ideoloģiju. Kaut kādu ideju, izpratni par pasaules kārtību, kas virza uz priekšu/uz augšu gribi negribi, nevis patērē un bauda, un pēc tam kaut grēku plūdi. Tieši tāpēc, šķiet, es tik labi saprotos ar Tevi, Dārznieku, Latvi un vēl zināmu skaitu cilvēku. Un toč nevajag vairāk. Vairāk vajag vienkārši pastāvēt par savu patiesību - varbūt tā ir tā mācībstunda, kas jāapgūst.
Re: Efektīvākais siets sijāšanai ir laiks.
Droši vien, ka ideoloģija ir tas, kas tur mūs kopā un veido labu kontaktu. Nepazīstu tevi ļoti ilgi, bet diez gan ātri bija skaidrs, ka, jap, šis ir no īstajiem. Ideoloģija, kā pamats un tad īpatnējie plusi un mīnusi, kas veido mūs pašus, un kaut kāda savstarpējā tolerance. Līdzīga vērtību skala, un vēl visādas nianses. Laikam gan neesmu tajā īstajā filozofiskajā stāvoklī tagad, lai iztirzātu kodolu tam, kas mūs visus tur kopā.
Bet reāli padomājot, ir cilvēki ar kuriem tas kontakts neizveidojas un, lai arī kāds būtu temats, saruna nesraisās, vai nejūties tajā gana komfortabli, lai to turpinātu. Nez, nav klikšķis, un nafig forsēt klikšķi, ja nebūs. Mēs nevaram čomoties ar visiem, tas vienkārši nenotiks, punkts.
Nu kaut vai iz dzīves - aķa laikos, pagrabā. Meitenes 15minūšu laikā rada drāmu, vai runā par sportu un ko tik vēl ne. Nu skaidrs, ka es tur neiederos un kontakts ir diez gan virspusējs. Savstarpēji pilnīgi citas ideoloģijas, pilnīgi citas vērtības, un savādāks skats uz pasauli, skaidrs, ka nekā prātīga tur neveidojas. Sēžu mājās, komunicēju ar kaķiem un strādāju, viss ir lieliski!
Kaut kā šķiet, ka mēs savā barā arī esam gana nesociāli, šādā setup'ā arī nevar iet un dot katram iespēju "izpazīt personību".
Neloģiska domu virtene, atvaino, es centos. Man nesanāk šodien.