Pilota memuāri.

Nē, nu šad tad TV var paskatīties, vai reizēm piedzerties. Bet tās nav regulāras / atkārtotas / must have / ikdienas / normālās dzīves darbības. Un noteikti ne izpratne par "atpūtu", kā tas ir cilvēkam vulgaris.
Ahh, jā, nosacīta izolēšanās no šiem ļaužiem... šajā punktā es ļoti priecājos, ka mana profesija man nespiež būt ofisa žurkai, bet gan diktēju savu laiku un baudāmo vientulību strādājot.
Antisociālie īpatņi, heh. Man joprojām šķiet, ka Rīgā cilvēku ir par daudz, bail iedomāties, kas notiek metropolēs.