Ak, pie šī temata man ir dauuuudz ko teikt, galu galā dabūju dzīvot blakus istabā savai vecmamai kuru alchemers un vecuma demence, no samērā kaitinošas,bet inteliģentas večiņas pārvērta par dārzeni kas ir jābaro ar karoti un kas vairs pat neaceras kā to sauc. Zo man daudz foršāk šķiet kā aizgāja mana otra vecmama- novembrī braucot uz kapiem ar vellapēdu pakrita un tā arī nepamodusies nomira slimnīcā no smadzeņu tūskas. Kā cilvēks ar pilnu saprātu un pilnu jaudu kaulos, nevis kā bubinoš vraks. Zo dzīvo ātri, ar pilnu jaudu, un nebaidies izstāties no spēles kamēr tu vēl to spēj un apzinies.
Es ļooooti daudz labprātāk vienkārši pakristu ar velli, letāli ciestu avārijā vai vienkārši spēji disablētos. Bez iepriekšēja brīdinājuma. Tad, kad tuvajiem tas vairs nevar sāpēt, vai var sāpēt pēc iespējas mazāk. Bet ne tā, kā lēni pārvēršoties dārzenī. Gana man to dārzeņdienu bijis, lai sāktu domāt - varbūt vērts dzīvot neveselīgāk? :D
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Re: Nocitēšu.
Zo dzīvo ātri, ar pilnu jaudu, un nebaidies izstāties no spēles kamēr tu vēl to spēj un apzinies.
Re: Nocitēšu.