Es ļooooti daudz labprātāk vienkārši pakristu ar velli, letāli ciestu avārijā vai vienkārši spēji disablētos. Bez iepriekšēja brīdinājuma. Tad, kad tuvajiem tas vairs nevar sāpēt, vai var sāpēt pēc iespējas mazāk. Bet ne tā, kā lēni pārvēršoties dārzenī. Gana man to dārzeņdienu bijis, lai sāktu domāt - varbūt vērts dzīvot neveselīgāk? :D