Par ražīgo strādāšanu.
Interesants sižets, interesants raksts. Diemžēl runas par darba ražīgumu un tā neatbilstību ES vidējam līmenim Latvijā ir totāls bleķis un elementāra aizbildināšanās. Tirgus ir vienots, valūta ir vienota un uz papīra viss izskatās debešķīgi, tikai mums tās aldziņas pat pēc 11 gadiem nu kā neatbilst, tā neatbilst 'veco' ES dalībvalstu līmenim. Skaidrojums esot vienkāršs - mēs neesam tik ražīgi, mūsu produktam nav pievienotās vērtības.
Vienkāršs, bet aplams, lai neteiktu - TOTĀLS bleķis.
Gluži vienkārši nauda apgrozās turīgāko dalībvalstu pilsoņu vidū un faktiski tas nozīmē, ka savu darba produktivitāti vari celt vienīgi iesmērējot Šveicietim pulksteņus, kas ir labāki par viņa paša Tissot. Taču nedz piena pārstrādē, nedz elektroenerģijas ražošanā produkts pēkšņi nekļūst konkurētspējīgāks, litrā nebūs 1200ml un kilovatā 1150W/h. Zviedru jumiķis saņem dahhhh vairāk vienkārši tāpēc, ka ir zviedrs, strādā un arī nopelnīto tērēs turpat Zviedrijā. Un mūsu bāleliņam par jumtā kāpelēšanu šeit tādu ciparu neredzēt kā savas ausis. Nevis tāpēc, ka viņš būtu sliktāks, bet tāpēc, ka cilvēkiem vienkārši nav tādas naudas. Un tā tā nauda grozīsies turpat starp turīgāko valstu iedzīvotājiem, kamēr tantei no Preiļiem nav nekādu izredžu piedāvāt kaut ko kopējā tirgū un celt savu "ražīgumu".
Ibio.
Vienkāršs, bet aplams, lai neteiktu - TOTĀLS bleķis.
Gluži vienkārši nauda apgrozās turīgāko dalībvalstu pilsoņu vidū un faktiski tas nozīmē, ka savu darba produktivitāti vari celt vienīgi iesmērējot Šveicietim pulksteņus, kas ir labāki par viņa paša Tissot. Taču nedz piena pārstrādē, nedz elektroenerģijas ražošanā produkts pēkšņi nekļūst konkurētspējīgāks, litrā nebūs 1200ml un kilovatā 1150W/h. Zviedru jumiķis saņem dahhhh vairāk vienkārši tāpēc, ka ir zviedrs, strādā un arī nopelnīto tērēs turpat Zviedrijā. Un mūsu bāleliņam par jumtā kāpelēšanu šeit tādu ciparu neredzēt kā savas ausis. Nevis tāpēc, ka viņš būtu sliktāks, bet tāpēc, ka cilvēkiem vienkārši nav tādas naudas. Un tā tā nauda grozīsies turpat starp turīgāko valstu iedzīvotājiem, kamēr tantei no Preiļiem nav nekādu izredžu piedāvāt kaut ko kopējā tirgū un celt savu "ražīgumu".
Ibio.
Un nē ne jau spēja saskrūvēt x skaitu krēslu y stundās, yur mums ir puslīdz ok.
Tur kur ir dirsā manuprāt ir jaunu uzņēmumu rašanās daudzumā( un nē es nemņemu vērā firmas kas sasķeļas n mazos mikro uzņēmumos lai apietu nodokļus). Kā arī inovatuīvu ideju piesaistē, radīšanā un izmantošanā. Vai uzņēmēju sadarbībā ar zinātni.
Nozāģēt 100ha meža un pārdot baļķus uz zviedriju- īzī, a kaut vai no tiem uztaisīt guļbūvi un pārdot R.eiropā( labi daži to dara, bet uz to tirgu kas tur ir puss lv varētu taisīt mājas un nesataisīt gana). Un pēdējais- mārketings šeit ir neražīgs, jo laikā kad eiropa ir tik vienota kā vēl nekad nespēt piespiest viņus( eiropiešus) siekaloties pēc lv guļbūvēm, desām un šprotēm got damit- kas tas vēl ir ja ne neražība?
Un ja mēs no 1€tērējam 36,1 centu sociālajai aizsardzībai- penzijām, un ko, bet tikai 9, 7 centus zinātnes virzienā( un nejau voisa tā naudiņa aiziet zinātnei) tad ko mēs gribam?
Un tur kur vēl lv lago ir jaunu asiņu iesaiste politikā, jo viena nu jau mirusi reformu partija neko lielu nepanāca, bet ja šādi būtu vairāk lietas mainītos, un ingūna sudraba nav svaigas asinis politikā, tas ir svaigs marazsms. Kā aroī lagošana notiek tur kur pilsoņiem ir jāpiespiež valsts agregāts mainīties.
Sory ka haos, bet kaut kā tā tas haosā man galvā ir
Pagaidām es nezinu. Pie šādiem apstākļiem vienīgais, ko es redzu - iekšējais tirgus. Tas ir, mēs esam tik bagāti, cik ātra ir naudas aprite apgrozībā. 2007tajā, kad visi bij' sagrābušies milzu kredītus, ekonomikā tā nauda cirkulēja no vienām rokām citās, un viss gāja uz urrā. Ja vien tā nebūtu aizņemta nauda un nozares - īstermiņa.
Bet principā - problēma ir tā, ka tirgus ir tjip vienots, bet spēles noteikumi gan ne. Good luck pārspēt BMW ar tā vārdu un prestižu. Toties, ko cilvēkam vajag - ēst, apģērbties, utt. Katrs jau kaut ko prot vai pieprot, tikai, vot, tā ilūzija, ka nevienam šīs prasmes nav vajadzīgas, kaut tā tas nebūt nav. Cilvēks jau grib visu ko - tik nav, ar ko samaksāt.