Pilota memuāri.

ГУ-50

ГУ-50

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry


:)
  • Cik es atceros no teorijas, tad ap karstu katodu veidojas elektronu mākonis un viss, kas tālāk ir jāizdara - (saskaņā ar datasheetu) jāpieliek spriegums starp anodu un katodu. Tā kā tā ir pentode, atbilstošie spriegumi jāpadod uz ekrāntīkliņu, stūrējošo un bremztīkliņu. Ja vien lampā nav zems vakuums (plaisa balonā, cepurīte tad parasti iekšpusē paliek balta), visam ir jāstrādā.

    Šī man īstenībā ir nepieciešama relatīvi augstu frekvenču ģenerēšanai (10-25Mhz) pie relatīvi augsta sprieguma, sāksim ar 250VDC un pamazām kāpsim uz augšu.
    • Prakstiskais aspekts ir tāds, ka katoda viela jeb pārklājums, lampai darbojoties, nolietojas un pakāpeniski zaudē spēju izdalīt elektronus, tāpēc eksistē lampas darba stundu skaits, kas nenozīmē kvēldiega mūžu.

      Es teoretizēju, protams. Visdrīzāk, ka lampa ir ok. Pazīstama man tā ir no amatieru ĪV radio augstfrekvences pastiprinātājiem, sen atpakaļ man bija ar divām lampām, jauda apmēram 100 W. Man būtu bijis interesanti redzēt kāda tai anodstrāva :)
      • Ak, nu pareizi. ;) Es taču teicu, ka vai tik nav trick question - šai, protams, ir netiešā kvēle.
        Cilvēks, kas iedeva, teica, ka praktiski nav kustinātas un - aizdomīgi - arī savulaik nākušas kopā ar ĪV pastiprinātājiem.

        Anodstrāva - 0.7A @ 12.4VAC, datasheet's.

        • Protams, netiešā kvēle, bet elektronu emisija jau fiziski (no katoda materiāla) ir tāda pati un novecošanās tāpat.

          Bet Tu man esi iedevis nevis anoda, bet kvēles strāvu (un spriegumu). Sajūti atšķirību!
Powered by Sviesta Ciba