Jā, it sevišķi, ja tas notiek vēlā vakara vai naktc stundās....
Tad sabiedriskajā transportā var visādus brīnumus novērot.Var redzēt viss kaut ko tādu par ko nemaz tā pa dienu savā siltumnīcas dzīvē dzīvojoties nevar iedomāties. Tad nākās apjaust to, ka viss ir daudz skumjāk un drūmāk, jo tad jau tā istā dzīve lien ārā no saviem tumšajiem pagrabiem.... un tad nāk galvā apjausma, cik tomēr gan man šai dzīvē ir paveicies!!!!
Reizēm pat paliek tik skumji, ka raudāt gribas..... un nekas citc jau neatliek.....visu pasauli jau neizglābt!