motors
rodas sajūta,ka es darbojos 24 h no vietas.
neredzu ne dienas sākumu, ne beigas..vidus paskrien..
un viss tik ātri paiet, ka knapi atceros,ko vakar darīju.
daudz daru,bet neatceros darbības!tā tam jābūt?
pamostos jau ar konkrētu mērķi un uzdevumiem.
un līdz pašama vakaram jau zinu,ko darīšu.un ne jau vienā vietā visa darbība norisinās.

žēl,ka slimošanas dēļ izkrituši mani treniņi, tiešām...jo tas mani atbrīvo.
kleitu esmu saņēmusi.
vēl 2 eksāmeni palikuši...