..labi ka nebija slinkums..
..uhh..žēl, ka māsa tik tālu dzīvo nu bet neko darīt..jauki bija!viņas mazā meitiņa mani nomušīja,tāda aktīvā>hiperaktīva, lēkā pa dīvānu turpu šurpu, galīgi traks bērns un neapturams kā es ar māsu:)khh..pilnīgā kopija raksturā..tāda sabiedriska un nu superīga:)..viņa man ķemmēja matus un taisīja asti un teici, ka man smuki mati-khh..jauki no bērna mīļās balstiņas to dzirdēt, tad viņa teica tā:" es tevi mīlu..kā ceptu pīli"..normāli ne?!:P..neliekas ,ka viņai 3,5 gadiņi..diezgan pieaugusi savam vecumam un runā , ka nu tikai..

savācos kaudzi bildes no māsas, kur maziņa esmu, ieskanēšu un pēc tam atdošu atpakaļ..tik rēcīgas bilds..ak vai!!;)..es tāda knīpa..

atpakaļceļā man zvanīja 1 paziņa un prasīj,ku esmu..gribēja,lai uz vecrīgu naku, ja esmu centrā..bet me sēdēj vilcienā kam tikai 1 virziens-mājas..tāpē tagad sarunāju, ka pie manīm nāks tie paši cilvēki, kas vakar..sarīkosim vēl vienu spilvenu kauju:)

..un kam te trūka sniegs?
saņemiet,snieg, ka nu tikai...
un auksts arī ir..brr>nepatīk!

ahh un turpceļā vilcienā notika kaut kas nereāls..jāsāk ticēt liktenim laikam..jo nu tāda sakritība..tam cilvēkam tur nebija jābūt..kā viņš varēja tur būt tieši tajā vagonā, tajā laikā un vietā, kad es tieši braucu..pēc idejas viņam tur nebija jābūt..jo nu nebija!plkst. bija jau 15.04--viņam jau sen mājās bij jābūt..hmm..un es vēl gribeju kāpt citā vagonā, bet nezinu kāpēc pārdomāju..!!njaa...baigi!