Garastāvoklis:	blank
Mūzika:	tv3

liekulīga diena gultā
..katru reizi es it ka apsolu,ka nākamreiz pierakstīšu uz papīrīša savu domu,lai neaizmirstu. uvi ..

kaut kada nelaba sajūta.neveselīga.lai gan it kā kaklu atkopu, bet tagad šķiet kkāds karsonis, bet tas-es pieņemu-no mazkustīguma un sevis notrulināšanas. bet kkas ne tā,ja jau organisms liek par to manīt.citreiz mēs saslimstam kā reakcija uz kko,ko nevēlamies. tagad varbūt tik karsti un smacīgi, jo nespēju sevi piespiest.

nu ja..te guļot un jau sen..doma vnk bija tāda-->

ka dzīvē mēdz būt tā, ka mēs iedomājamies to,kā nav..vai arī ir bet ne tik lielā mērā un devās kā mēs to vēlētos.
tev gribās,lai kāds draugs(dzimumam nav nozīmes) tev ir labāks draugs nekā patiesībā ir.tu uztver viņu tā, bet tad saproti,ka tu pats netiec uztverts tādā mēra.tik nopietni.
un sāpīgi noraudzīties uz lietām un saprast,ka jā..manis tur nav.es jūtu vienu, bet redzu ko citu/es gribu,lai mana bilde tur pavīd, bet tās nav..

tu ilgojies pēc drauga, tev šķiet,ka svarīgs draugs.tu dod.
bet vai tev dod pretī|?

paārskrēja domas par to,ja tā būtu visa vasara..tad pēc kā es ilgotos/
prātā nāca kkas orandž, mana mamma un cilvēks,kas ir mans draugs/.

ja visu izslēdz-tad ilgotos pēc tās sajūtas,kas rodas ieejot manā istabā pa dienu. kad saule apgaismo visu, te ir vissiltāk, vispatīkamām un šķiet ka tevi apvij maiga persika sajūta...tu it kā pacelies mākonī.

mākonim ir cietas malas.lai neizkristu dzīvojot.


upd:piezīme- pareģi un gaišreģi-noslēpumu un sensāciju enciklopēdija-to tagad lasu.