par dzīvi pēc tam
Reiz kāds gudrelis un mutespalaidējs teica: "Galvenais jau nav dzīvošana pēc formulas 'sex, drugs and rock n' roll', bet gan tas, kas nāk pēctam".

Un tagad, atskatoties atpakaļ, es nevaru nepiekrist. Un runa jau nav par pašu saukli kā tādu, tas nav jāuztver burtiski, bet drīzāk gan par sekām un sadzīvošanu ar tām.

Jo redzi - šī, citātā ietvertā frāze, norāda uz vēlmi dzīvot šodienai un nomirt pirms pienāks rītdiena. Rītdiena nozīmē sekas, bet tās, mani dārgie draugi, nevēlas neviens.

Taču tā ir pati svarīgākā lieta atmešanā - ir jāpieņem dzīve ar sekām.

No sākuma viss likās skaisti - jauns sākums un tā, likās, ka murgs ir galā. Tad kļuva smieklīgi - kā tad tas var būt, ka man tik vienkārši (kā vienmēr šķiet atskatoties uz ko paveiktu) izdevās tikt ar to galā, bet citi krīt atpakaļ? Vai nu es esmu īpašs, vai arī es kautko neesmu sapratis?!

Tātad - atmešana ir tik grūta tādēļ, ka cilvēki, kas ir Tev apkārt, tā vien gaida, kad Tu kritīsi. Un zini kādēļ? Tādēļ, lai viņi varētu visiem visiem paziņot: "ES jau zināju ka tā būs" , "es viņu pazīstu labāk kā viņš pats, es zināju, ka neizturēs" un tamlīdzīgus sūdus, vai arī tādēļ, lai paši sev liktos labāki, nekā patiesībā ir.

Un tad vēl, protams, dzīvošana mokās, nezinot, kurā brīdī uzpeldēs kāds Tavas dzīves labākParTevizinuTavuDzīvi eksperts, kurš liks kaunā sarkt un bālēt par sen aizmirstiem (vai dzērumā neaptvertiem) nodarījumiem un notikumiem.


Turpmāk, par dzīvi pēc tam.

Sausais atlikums.