Relapse
Ar to arī parasti beidzas pirmais mēģinājums aiziet izklaidēties pēc tik īsas atturēšanās.
Tu sēdi, paciet savus draugus, kuri, protams, sākumā par Tevi pieduras, bet vēlāk vairs tikai vienkārši lej sevī.
Tad tēju, kuru visu laiku pasūti, nemanāmi nomaini uz enerģijas dzērienu ar ledu.

Vēl pēc stundas, Tu jau sāc savu nespēju trāpīt pa snukera bumbām tik labi kā parasti noraksti uz būšanu skaidrā.
Un vēl pēc 1/2 stundas Tu jau dzer pirmo alu. Un tad tas viss aiziet kā no ūdenskrituma - viskijs, kokteiļi, šoti, alus, atkal viskijs..

Dzert beidzu tikai pēc divām dienām...un nu šodien jau ir 3 diena.
Un tā kauna sajūta...

Šis ir pats skaistākais un populārākais malds - vienu jau var - nevar. Tā paskatoties atpaakaļ uz to dienu, ir acīmredzams, ka līdz tam tas nonāks..

Laikam ir jāatrod citi cilvēki ar kuriem komunicēt.
Kauns kautkā iet uz anonīmajiem alkoholiķiem tikai 22 gadu vecumā.
Sāk likties, ka bez tā man neizdosies..es vēl neesmu gatavs spert šo soli.

vai tas nozīmē, ka es vēl neesmu gatavs uzvarēt šo sērgu?