par Normāli
Trakākais jau ir tās atmiņas par visām foršajām iedzeršanām. Un visi foršie pasākumi uzreiz asociējas ar dzeršanu. Vai zini kas ir pats grūtākais, kad atmet dzeršanu? Izdomāt, kā lai izklaidējas 'normāli'.

Un es esmu mēģinājis tā - visi apkārt dzer, tik Tu viens esi skaidrā. Pārņem tādas dusmas, tik ne uz vienu konkrēti - pašam uz sevi, par to, ka nevari kā Viņi - vienu glāzi nepārvērst četrās un tad jau pēkšņi iznīcinātā nedēļā. Un gribas laisties, prom prom prom, vai arī iedzert.

Un tiklīdz Tu sāc apsvērt šo otro iespēju, līdz brīdim, kad padosies ir palicis pavisam maz, varbūt stunda, varbūt līdz nākamajam 'foršajam pasākumam'

Atsākas jau tā iedzeršana pavisam vienkārši - pirmajā reizē Tu varbūt nenoraujies pavisam, tikai iedzer alu vai divus, bet nemanot, ar katru reizi devas kļūst arvien lielākas, līdz Tu esi vēl lielākā bedrē, nekā esi bijis iepriekš.

Un lai arī cik grūti tas būtu, man ir jāiemācās dzīvot no dienas uz dienu, pārvarot to nervozitāti, domas par iedzeršanu un savu vājumu. Jā, ir bail no tā vājuma un ievainojamības sajūtas, kas ir pirmos divus mēnešus nedzerot, bet vēl vairāk ir bail beigt dzīvi renstelē, vai sagraut visu kas esmu bijis.

Bet tornis jau ir sašķobījies.