Vaartos pa gultu jau kaadas triis stundas un nevaru aizmigt. domas, domas, domas..
aiz loga londonas piektdiennakts trokshnji, galvaa vispaar putra un mazliet pat bail iemigt, bail no murgiem, murdzinjiem..

shodien beidzot sanjeemos paluugt shefam briivdienu, un uzminiet nu man taada pienaakas vai nee?
protams ka NEE!

nu taatad shis bija peedeejais piliens. tagad sakozham zobus, mekleejam istabu, mekleejam jaunu darbu un mekleejam jaunu dziivi. atkal un no jauna.
un es neteikshu ka biju jau samierinaajusies ar to ka vareetu straadaat sheit kameer dabuunu beernu shurp.. bet nee, nee.. es taa vairs nevaru!

var jau gadiities, ka esmu iedomiiga, izlutinaata kaza, bet tomeer visam ir savs meers.