ņeznaju vai romaņtjika vai bohēma, bet vakardienas vakars bij kā cukursīrups dvēselei. sēdēju sava pagalma vidū uz lielā darbagalda, šūpoju kājas un ietinusies mētelī vēroju saulesrietu, dzerdama vīnu no kakliņa. ar vienu aci pieskatīju divus mežonīgus bērnus, kuros jau var pamanīt pirmos saules staru darbus un priecājos par dzīvi. bāc, ku es esmu laimīga!!!

un šī diena būs kārtējā manas turpmākās dzīves pirmā diena.


btw., esmu nomainījusi frizūru, iegādājusi briļļukus, iekāpusi atpakaļ savos spicaugstpapēdīšu apavos un ar abām kājām ielekusi pavasara/vasaras sezonā.

un kā jums klājas šorīt?

smaidīgu dienu jums mīlīši!