gūd mōrning.
Šorīt krita zvaigznes. Laikam no aukstuma.
Mēģināju ievēlēties vēlēšanos, kā bērnībā mani opis mācīja, bet tā labi padomājot secināju, ka mana vēlēšanos krātuvīte ir tukša. Man nav nekā vitāli svarīga, ko varētu vēlēties. Tāpēc es pie katras nokritušās zvaigznes vienkārši padomāju par kādu cilvēku, kuru es negribētu pazaudēt. Tāda mīlīga sajūta uzreiz. Tas jau nekas ka deguns salst, vai ausis no aukstuma nav jūtamas, bet mīļi tāpatām.
Redz, par jumsīm es ar mazliet piedomāju.

Labrīt!