beidzot pārradusies mājās no kātrējās pastaignakts. spēka nav. svētku sajūtas nav. sēž un kaucu.


sēdēju savā iemīļotajā barčikā/klubiņā dzēru savu pirmssvētku kokteili un kā jau parasti ieradās viņš. ņemot vērā vizuālās pārmaiņas pēdējās nedēļas laikā viņš mani no sākuma pat neatpazina. pēc laika jau atpazina, taču tas neko nemainīja.

viņš ir tas cilvēks kuru es mīlu līdz kaulam.

tagad vajag izraudāt sāpi un piedot. raudāt līdz nemaņai...

ech, mīlīši, priecīgus Jums!!!