Beidzot ir tā sajūta, ka viss ir gandrīz nostājies savās vietās. Visapkārt balts. Ik pa laikam var noķert kādu dejojošu sniegpārsliņu. Miers.

Pēc nedēļas nogales pavadīšanas savā miera ostā zem segas, pēc daudzām siltām tējām un kafijām, un zemeņu liķera, kurš smaržo pēc vasaras, pēc veselīga miega, pēc bezgala mīļām stundām kopā ar bērnu, es jūtos beidzot atpūtusies un mierīga.
Un man pašai par brīnumu es tiešām atkal jūtu taureņu dejas. Tādas vieglas un gandrīz nemanāmas, bet īstas.


*man vienmēr ir patikuši un vēljoprojām patīk 'sliktie puiši'.