visu laiku pie sevis murminu - 'viss būs kārtībā! kārtībā! saņemies, vecenīt, un viss būs štokos!!!'

jā, es pēkšņi sajutos veca. es to vien redzu pēdējā laikā mājas - darbs, darbs - mājas. bļin, ja vēl pirms laika man bija kaut mazliet sadirsta privātā dzīve, tad tagad tādas vairs nav vispār. ok, man ir iespēja ielaisties vismaz pāris dienesta romānos, pārgulēt ar pāris vīriešiem par kuriem es agrāk būtu varējusi tikai sapņot, bet tas nav tas ko es gribu. es gribu mieru, līdzāspastāvēšanu, tējošanu, draudzību, prieku.. laikam jau pārāk daudz gribu.

bet lai nu kā, vasaras uzlabojumu nedēļa ir pagājusi, esmu mazliet atdzimusi. jūtos samērā ciešami un izskatos labāk nekā varētu vēlēties ņemot vērā manu dzīvesstilu un darba grafiku.

moš, tas dienesta romāns nemaz nav tik slikts variants spriedzes noņemšanai?
un vīrietis īstenībā arī tīri ņemams.