Lasot par latviešu mūziķu klusēšanu par pank-grupas Pussy Riot prāvu Krievijā, kļūst ļoti skumji. Jo māksla, tai skaitā mūzika, tieši ar to man škiet īpaša, ka spēj caur cilvēka radošumu iznest lielos tematos... un brīvība ir viens no fundamentiem tam. Protams, es saprotu, ka daļa Latvijas mūziķu, tostarp Prāta Vētra, ir zināmā atkarībā no Krievijas tirgus, tomēr vārda brīvība ir taču kas vairāk nekā pat vēlēšanu biļetenu viltošana vai prāva par politiski-ekonomisko konkurentu (Hodorkovska lieta). Vai tad tieši latviešiem nevajadzētu izjust šīs lietas nozīmību un sāpi, jo mūsu valsts atmoda ir saistīta ar dziesmām?