Pāris lietas, kas pēdējā laikā man labi patikušas:

Oņegins.Komentāri
Jaunais Rīgas teātris

Interpretācija, komentāri, versija, lekcija, piezīmes. Visi šie apzīmējumi būs par JRT piedzīvoto. Jā, tajā ir arī šis tas no tipiskas izrādes - aktieri spēlē vairākas spilgtākās epizodes no Aleksandra Puškina darba Jevgeņijs Oņegins, šķiet, lasot to krievu valodā (pati nepaguvu piefiksēt valodas maiņu, bet tā apkārtējie runā). Šo spēli arī varētu uzskatīt par sava veida interpretāciju, tomēr tajos brīžos viņi vairāk vai mazāk pieturas pie oriģināldarba. Savukārt pievienotā vērtība izrādē ir stāstījums (turklāt ilustrēts ar fotogrāfijām un mūziku) par Puškinu, par tā laika Krievijas galmu un augstāko sabiedrību, paražām un detaļām tajā, par dendijiem un viņu īpašību koncentrāciju – Oņeginu. Pēkšņi šīs salkanais darbs pieņem pilnīgi citus apveidus un ļauj ieraudzīt tā autora ģenialitāti daudz plašāk (nevis tikai tādu, kas prot meistarīgi vārdus savirpināt – kā tas parasti šķiet man).

His Girl Friday
filma, ASV, 1940.gads

Jauka, gana viegla filma par redaktoru, žurnālisti un viņas darbu, arī attiecībām. Mazliet šerps raksturiņš un notikumi attīstās žiperīgi. Man patīk ātrums, stils un humoriņš, kas ir filmā. Arī aktieri kā tādas ledenes – jestri un garšīgi savā darbā. Es pat varētu skatīties un ar atplestu muti baudīt aktieru gozēšanos kameras priekšā arī tad, ja nesaprastu, ko viņi runā. Tik jauks tas flirts starp personāžiem un ar skatītāju. Filmu baudot, visnotaļ piedienas kāda martiņi gāze.

Dokumentālists
dokumentālā filma, 2012

Sākumā šķiet, ka šis būs dokumentāls stāsts par Inesi, kura dzīvo purvā. Bet pēc brīža kļūst skaidrs – filma ir par attiecībām starp viņu un režisoru. Lai gan galvenā varone ir ārkārtīgi spilgts personāžs, tomēr tieši attiecības, kas ļauj uzņemt filmas kadrus, ir kkas īpašs. Tās ir nemitīgā attīstībā, pārmaiņās, atkarībā no tā, kā viņi viens otru iepazīst un ļaujas būt iepazītiem. Šo filmu skatīties ir līdzīgi kā vērot uz palodzes izaugam narcisītei vai lociņam – maz pamazām lietas pieņem īstos apveidus un visas detaļas saliekas kā puzlā, izveidojot kādu konkrētu ainu. Filmai ir arī pēcgarša - manējā ir pārdomas par ļaušanos attiecībām, darbu tajās un aiziešanu no tām; par to vai tā ir spēle ar otru cilvēku un cik tālu tad drīkst iet.

Labās asinis
Ingas Ābeles luga, Rīgas Krievu drāmas teātris

Uz izrādi devos kopā ar kādu bijušo kolēģi, kura šamējā teātrī bijusi pirms daudziem, daudziem gadiem un pat nebija plānojusi vēlreiz turp doties. Arī man iespaids par teātra meistarību nebija ko labs. Bet, nu, devāmies vismaz restaurēto ēku paskatīties ;) bums! Dabūjām pretī ko negaidītu. Ābeles luga režisora (Mihails Gruzdovs) skatījumā un krievu aktieru izpildījumā ir necerēti izdevies darbs. Jāteic godīgi, ka man mazliet nepatīk latviešu lugas par dzīvi laukos, tās garlaiko. Turpretī, pieliekot tām šķipsniņu KDT savdabības, tie kļūst par aizraujošiem piedzīvojumiem cilvēku attiecībās, dvēselē, sapņos un izvēlēs. Jā, un aktierspēle kā tāda arī šoreiz pārsteidz. Izrādes saturu nestāstīšu, te plašāk http://www.trd.lv/lv/izrades/izrades/labas-asinis/

Zaļās neļķes kavalieris
Rīgas Laiks (Aprīlis 2012), raksts par Oskaru Vaildu

Raksts gluži kā aizraujoša ievadlekcija Vailda darbu studiju kursā, proti, stāsts par viņa personību un personīgās dzīves līkločiem ik pa brīdi sasaistīts ar konkrētiem darbiem vai radošās dzīves posmiem. Raksta iespaidā nopirku visu Vailda pabeigto darbu apkopojumu.

The Reader
filma, 2008, http://www.imdb.com/title/tt0976051/

Pat nezinu, kā lai pastāsta par filmu, neatklājot visu tās saturu. Mēģināšu raksturot vispārīgi: romantiska drāma ar viegli erotisku sākumu, bet saturīgu stāstu turpmāk. Ja teikšu, ka tā ir par mīlestību un līdzāsbūšanu otram cilvēkam, pat ja viņš izdarījis noziegumu, tad tā būs tikai viena šķautne no filmas. Vēl kāda būs par vēlmi lasīt arī tad, ja neprot to darīt. Par jauna puiša kaisli un mīlestību, par kuru viņš ir pateicīgs līdz vecumdienām. Arī par atklātību pret cilvēkiem, ko mīlam, un ļaušanu viņiem sevi iepazīt.