vārda brīvības brīvība

Šīsnedēļas divas dienas pavadītas, klausoties ievadu jurisprudecē par lietām, ko derīgas zināt žurnālistiem, strādājošiem un ne tik ļoti. Seminārs vērtīgs, tomēr ar zināmu mazuma piegaršu. Tā vairāk aizķēra izspēlētā tiesas sēde par vārda brīvību mediju kontekstā. Par pārsteigumu man un pulciņam citu žurnālistu tā, vārda brīvība, ir, nu, diktimilzonīgs jēdziens.

Situācija sekojoša: pilsonis (deputāts) P sūdz tiesā laikrakstu A par amelojošu rakstu avīzes pirmajā lapā. Pirmajā brīdī, rakstu izlasot, rodas sajūta, ka P ir krāpnieks un neģēlis, jo negodīgi un viltīgi rīkojies. Tomēr izrādās, ka nē, tie fakti nav patiesi un P tiesai sniedz pierādījumus par tiem visiem. Tātad ir skaidrs, ka viņš nav savārījis tās sliktās lietas.

Lūk. Šādā izklāstā spriedumu var loģiski izsecināt, nē? Nē!
Spriedums ir pa labu A. Jo, izrādās - raksts bijis tika viedokļa paušana, līdz ar to minētie skaitļi un piedēvētie notikumi nav fakti (kas apmelotu P), bet gan tikai kādu cilvēku uzskati. Un nav pat svarīgi, ka tas ir pirmajā lapā, bez kādām norādēm 'viedoklis' un ar spilgtu virsrakstu. Nav arī būtiski, ka atspoguļots ļoti šaurs viedokļu loks. Būtisks ir tikai saturs, kas nosaka, kāda veida info tā ir. Ja vien saturiski tas ir raksts, tad A var rakstīt da-jeb-ko par P, izņemot cieņu aizškarošas lietas (šajā gadījumā tādu nebija, bija tikai nepatiesi fakti, ai, piedošan, viedokļi). Interesanti, ka virsraksti tiek vērtēti ārpuss realitātes, proti, tie var būt tie var būt pārspīlējumi, paspilgtinājumi un cita veida radošās izpausmes.
 
Viedoklis par šo viedokļu lietu radīja zināmu sašutumu semināra žurnālistiem, kuri atļāvās arī strīdēties ar tiesnesi (realitātē tieši ši tiesnese ir pieņēmusi spriedumu konkrētajā lietā). Man arī gribējies teikt, ka tas ir netaisnīgi. Tomēr nedaudz apdomājot, saprotu, ka pretējs nolēmums būtu ierobežojis kāda medija vēlmi izteikt savus uzskatus, un turpmāk šāds kamols varētu augt. Jā, A ir bijis nekrietni tendenciozs un darijis visu, lai parādītu P iespējami tumšāku. Redakcijas pilnvaras rādīt lietas tik plaši un tādā krāsā, kā viņi to saredz.
Var paraudzīties, pārnesot situāciju uz kādu citu mediju, piemēram, ja raidījumu De facto (vai portālu pietiek.com) pēc līdzīgas analoģijas varētu notiesāt par kādu komentāru vai uzskatiem un liktu atsaukt info., man šķistu pagalam netaisnīgi un negodīgi. Tad kāpēc citam medijam liegt iespēju runāt? Pat ja tas nesakrīt ar lielākā vairākuma viedokli.

Un tas patiesi ir lieliski!
 
Teicu paldies semināra pasniedzējiem, jo situācijas izspēle diezgan pamatīgi iedrošina un paver nedaudz citu skatu uz žurnālistukas būšanu un vārda brīvību.

Ļoti ieteiktu līdzīgu simulācijas spēli augstskolu mediju programmu studijās.