| alexandra ( @ 2010-12-09 16:43:00 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Eat. Pray. Love.
[filma,
treilers še: http://www.youtube.com/watch?v=mjay5vgIw
Man to ieteica noskatīties cilvēks, kuru cienu. Cilvēku joprojām turpinu cienīt,
bet filmu lieku plauktiņā pie Sex and The City2.
Ieguvums no skatīšanās: pāris
jauki pilsētu un dabas skati + filma mani mudināja nopauzēt to (apmēram vienos
naktī) un aiziet uz virtuvi, lai uztaisītu pastas porciju.
Aktierspēle, manuprāt, ļoti vāja: tā vien šķiet, ka galvenajai varonei filmas
laikā tikai pāris reizes sejas izteiksme pamainās; un pēdējam džekam [šķiet
kāds slavenais Holivudas aktieris] vispār nenoticu; mūzika arī neuzrunā. Saturu
un dziļo domu vai nu nesapratu vai pagalam vāja.
p.s. tomēr kāds plusiņš: frāze
"see you later alligator" katru reizi lika sasmieties.
Desert flower
[filma, treilers še: http://ej.uz/desertFlower]
Stāsts nav par amerikāņu sapni, kā nabadzīga meitene pēkšņi un spoži kļūst
slavena un bagāta, nē. Filma ir par afrikāņu meiteni vārdā Waris, kura mīl savu
zemi un ģimeni, bet bēg no tās, jo... un iemesls ir patiesi šokējošs: būt par
sievieti Āfrikā ir ļoti sāpīgi, tas nozīmē būt par sievietei, kura piedzīvo
apgraizīšanu. jā, tieši tā! Tuksnesī trīs gadu vecumā viņi izdara šo procedūru.
Tātad sāpes un mokas visu mūžu. Tomēr Waris pirms tiek izdota pie vīra
aizbēg no ģimenes, ciemata. Viņa nonāk pasaulē, kur sākumā ir apkopēja, vēlāk
supermodele, un pasaulē, kurā viņa atklāj, ka sievietei nav jāpiedzīvo šādas sāpes.
Viņa mums stāsta par to.
Saturiski spēcīga filma, arī
bilde un mūzika patiesi tīkami.
Korsārs
[balets, Latvijas
Nacionālā opera]
ah, kas par vīriešiem! ;)
Baleta horiogrāfija un
izpildījums ik pa brīdim man lika sastingt, ievilkt elpu vai kādā citā veidā
sajūsmināties par notiekošo uz skatuves. Deju kustības brīžiem robežojas ar
akrobātiku. Spraigais sižets un košie tērpi uzvedumu labi papildina. No operas
ēkas devos ar platu smaidu par redzēto meistarību.
Scheherezade, tell me a story
[filma, treilers še: http://www.youtube.com/watch?v=hf4t8N_Tt
Filmā ir vairāki stāsti par
sieviešu mēģinājumiem būt pastāvīgām un laimīgām valstī, kur ticība un
tradīcijas sievieti par līdztiesīgu neuzskata jau no pirmssākumiem. Tomēr tie
nav vnk žēlošanās stāsti, tā ir filma par cīņu, kas norit ne tik svešā un tālā
valstī - Ēģiptē. TV raidījuma vadītāja kļūst nepatīkama politiskajiem spēkiem
un tiek spiest mainīt šovu tēmas: sāk runāt par sociālām lietām, par sievietēm.
Un tas kļūst pat daudz asāk nekā iepriekš teiktais. Savā studijā viņa aicina
trīs sievietes, kuras stāsta savu [cīņas] dzīvi. To rezultātā viņa pati kļūst
par sava raidījuma ceturto varoni.
Tēma un daudzas līnijas tajā patīk. Tomēr man kā eiropeiskam cilvēkam līdz
galam kaut kas neaiziet; šķiet filmas veidotāji nav īsti padomājuši par
mērķauditoriju. Laikam par maz konteksta par temas attīstību vēsturē un šī
brīža situāciju.
Rīgā filma rādīta Ēģiptes filmu dienu ietvaros; tātad atvests diezgan labs
materiāls. Kaut arī Ēģiptes vēstnieka uzruna pirms seansa bija garlaicīga,
tomēr patīkami un svarīguma sajūta neizpaliek.
Nopūsties: