Pienāk brīdis kad tu atklājies viss, lai tikai pievērstu sev, savam iekšējam tukšumam apkārtējo cilvēku uzmanību, un varbūt sagaidītu, ka kāds pažēlo...
Ievadu rakstīt vai nē? Vai skaidrot to kāpēc ir tapušas šīs vēstules, vai nē? Nezinu, jo viņas ir domātas nekad nesasniegtiem adresātiem, ilūzijām smadzenēs, kurām ir piemeklēti mazāk vai vairāk reāli personāži – manas sievietes.
 Vai visas viņas ir mīlētas, vai tik iekārotas, pavestas, nepavestas? Jā! Turklāt viss kopā gan mīlētas, gan iekārotas, gan pavestas, nepavestas. Lai cik tas neticami, katra savā veidā bija mīlēta un vēl joprojām ir mīlēta. Protams, var pārmest, ka tieši tāpēc viņu tik daudz un reizē nevienas. Var jau būt, bet tāda nu izvēle...