Tik daudz attaisnojumu, bet kam tie, cilvēkiem, vai pašam sev? Vai ir iespējams attaisnot pašam sevi? Vai tas ir vajadzīgs, un kāpēc vajadzīgs, jebšu labāk tomēr pieņemt pašam sevi, kāds esi? Uz sevi ir gandrīz neiespējami palūkoties objektīvi, jo iekšā ir iestrādāts mehānisms sevis idealizēšanai, <?xml:namespace prefix = st1 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" />vienalga, vai labā, vai sliktā virzienā. „Esmu labs!” „Esmu ļauns!” apgalvojumi, kuri nekad nebūs patiesi esot pirmajā personā. Apgalvojumi, kuri spodrina mazo godkāres velniņu iekšienē..<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />