distancēties - varbūt, taču par to dzimumnošķīrumu - diez vai. gari nagi vēsturiski ir "augstākās klases" pazīme un privilēģija, tāpat kā kādreiz tā bija bāla āda vai mūsdienās - iedegusi (iedegušajiem ir brīvs laiks un nauda). turklāt šajā praksē nav nekā obligāta, ja tev nav gari mākslīgie nagi neviena akrila vai gēla nagu īpašniece tev neuzskatīs par mazāk sievieti, neteiks, ka īsi, dabīgi nagi ir "netīri", "nesievišķīgi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sievietes, kas izvēlas mākslīgos nagus, solāriju un uzacu korekciju (nav jau viss jāmet vienā maisā, iemesli var būt dažādi - bet es ar nelielu pārspīlējumu cenšos ieskicēt ideju) tomēr cenšas līdzināties, tuvoties kādam tēlam, kas pārstāv sievišķību. respektīvi, šo tēlu popkultūrā ir tik daudz, ka būtu savādi, ja šādas līdzības būtu nejaušas. tas ir zināma veida mazākais kopsaucējs, sievišķīguma izolējami elementi (to var novērot drag queenos - tās ārējās zīmes, kuras saistās ar sievišķību).
par to neobligātumu gan, jā. apmatojums daudz tiešāk attiecas uz visām sievietēm un ar to ir saistīts lielāks daudzums aizspriedumu, saistībā ar to valda stingrāki priekšstati. tomēr man šķiet, tās ir divas puses vienai problēmai - "izdzīt no sevis vīrieti" un "paspilgtināt sevī sievieti" - un tad, ja otrajam līdzi nāk dažādas citas sociālās nozīmes, piemēram, vēlēšanās apstiprināt piederību turīgākajam slānim.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viens ir skaidrs - nevienai no šīm praksēm nav tikai viens, izolējams pamats, un motivācija konkrēta indivīda gadījumā var atšķirties, turklāt visbiežāk tā būs salikta. taču dažas no šīm motivācijām būs ar senākām un dziļākām saknēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...un vienmēr būt interesanta saspēle starp ķermenisko izdarību saknēm un esošā laika nozīmi, kā piemēram toreiz deviņdesmitajos, kad daži klasesbiedri sadūra ausīs riņķīšus, un viņiem bija jāpierāda, ka "ir pareizā ausī un nav geji".
es ļoti ceru, ka tu kādreiz uzrakstīsi kaut ko apjomīgāku par šo tēmu, jo tev tiešām ir gan zināšanas, gan interesants skatpunkts. pilnīgi žēl, ka KA apnika pirms diplomdarba, cik atceros, tu domāji rakstīt par sievietes sejas politiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā? es pilnīgi vairs neatceros, par ko es gribēju rakstīt :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vairs neatceros detaļas, bet tavas domas bija rosinājis gadījums, kad negribēji, lai vīrs uzkrāso tev seju. neatceros ne, kas tas bija par projektu, kur sievietes ļauj, lai partneri darbojas ar viņu sejām, ne arī kā tieši tu to tēmu izvērsi plašāk, bet kaut kas tāds bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, atceros tagad

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šis būtu ļoti interesanti. turklāt tu spēj saskatīt visādas pamatojamas sakarības tur, kur es to "zinu" tikai iekšēji un savienoju ar metaforu tā vietā lai pierādītu.

nesen grāmatā "Mūsdienu feministiskās teorijas" izlasīju Sandras Lī Bārtkijas eseju „Fuko, sievišķība un patriarhālās varas modernizācija”, kur viņa, iedvesmojoties no Fuko "Uzraudzīt un sodīt", kā par disciplināru praksi raksta tieši par sievietes ķermeņa performanci un "uzturēšanu formā", par ķermeņa kā par ornamentētas virsmas izrādīšanu. man būtu derējis arī priekš spalvām, bet diemžēl uzgāju šo eseju jau pēc tam

(Reply to this) (Parent)