viens ir skaidrs - nevienai no šīm praksēm nav tikai viens, izolējams pamats, un motivācija konkrēta indivīda gadījumā var atšķirties, turklāt visbiežāk tā būs salikta. taču dažas no šīm motivācijām būs ar senākām un dziļākām saknēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...un vienmēr būt interesanta saspēle starp ķermenisko izdarību saknēm un esošā laika nozīmi, kā piemēram toreiz deviņdesmitajos, kad daži klasesbiedri sadūra ausīs riņķīšus, un viņiem bija jāpierāda, ka "ir pareizā ausī un nav geji".
es ļoti ceru, ka tu kādreiz uzrakstīsi kaut ko apjomīgāku par šo tēmu, jo tev tiešām ir gan zināšanas, gan interesants skatpunkts. pilnīgi žēl, ka KA apnika pirms diplomdarba, cik atceros, tu domāji rakstīt par sievietes sejas politiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā? es pilnīgi vairs neatceros, par ko es gribēju rakstīt :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vairs neatceros detaļas, bet tavas domas bija rosinājis gadījums, kad negribēji, lai vīrs uzkrāso tev seju. neatceros ne, kas tas bija par projektu, kur sievietes ļauj, lai partneri darbojas ar viņu sejām, ne arī kā tieši tu to tēmu izvērsi plašāk, bet kaut kas tāds bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, atceros tagad

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, šis būtu ļoti interesanti. turklāt tu spēj saskatīt visādas pamatojamas sakarības tur, kur es to "zinu" tikai iekšēji un savienoju ar metaforu tā vietā lai pierādītu.

nesen grāmatā "Mūsdienu feministiskās teorijas" izlasīju Sandras Lī Bārtkijas eseju „Fuko, sievišķība un patriarhālās varas modernizācija”, kur viņa, iedvesmojoties no Fuko "Uzraudzīt un sodīt", kā par disciplināru praksi raksta tieši par sievietes ķermeņa performanci un "uzturēšanu formā", par ķermeņa kā par ornamentētas virsmas izrādīšanu. man būtu derējis arī priekš spalvām, bet diemžēl uzgāju šo eseju jau pēc tam

(Reply to this) (Parent)