aleja:

Nejauša motīva vadīta noskatījos vairākas īsas dokumentālās filmas par sieviešu apgraizīšanu. Visvairāk mani pārsteidza divas lietas - tas, ka šī prakse ir tik izplatīta Ēģiptē, kas man šķita visnotaļ civilizēta, un tas, ka sieviešu apgraizīšanai tomēr ir tik daudz kopēja ar vaksāciju (kāda komentētāja pie Auziņas raksta bija norādījusi, ka šīs prakses salīdzināt ir nekorekti, un man tas iespiedās atmiņā). Skaidrs, ka cilvēktiesību kontekstā tās ir ļoti atšķirīgas, tomēr izskatās, ka ļoti līdzīgi ir šo prakšu pamatojumi. Pirmkārt, uzkrītoši ir tas, ka daudzas aptaujātās sievietes, kas pauž atbalstu apgraizīšanas praksei, min tādu argumentu kā tīrību - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Apgraizītas sievietes labāk smaržojot, ir tīrākas, turklāt klitors tiek uzskatīts par vīrišķo ķermeņa daļu, un, to nogriežot, sieviete tiek padarīta par īstu, tīru sievieti. Lai arī šī procedūra ir ārkārtīgi sāpīga, mātes ved savas meitas pie apgraizītājām, lai "par viņām, par meitām, nerunātu slikti, lai viņa būtu vīram pievilcīga". Daudz kaismīgāk apgraizīšanu aizstāv tieši sievietes, nevis vīrieši, kuri, protams, arī uztur spēkā priekšstatus par šīs prakses nepieciešamību, taču ne ar tādu uzstājību. Un galu galā finansiālais aspekts - daudzās Āfrikas valstis NVO, kas cenšas izbeigt šo tradīciju un izglītot sievietes par prakses bīstamību un kaitīgumu, atzīst, ka to ir ļoti grūti izdarīt, kamēr ir sievietes, kurām apgraizīšana ir vienīgais iztikas avots - īsāk sakot bizness, un, protams, ka viņu interesēs ir uzturēt šo praksi, pretējā gadījumā viņām nebūs ar ko uzturēt savu ģimeni. (Varbūt tāpēc vaksācija ir tik populāra tieši Austrumeiropā?)

Sieviešu apgraizīšana ir arī ārkārtīgi sena tradīcija - spriežot pēc Ēģiptiešu mūmijām, tā tikusi praktizēta vēl Faraonu laikmetā. Un kad Tuvajos Austrumos parādījās islāms, tā jau tur bija pamatīgi iesakņojusies. Īsāk sakot, tas viss mani vedina uz domām, ka mūsdienās bikini vaksācija varētu būt sava veida sieviešu apgraizīšanas modernais, "civilizētais" variants, un tās pamatā patiešām ir arhetipiska nepieciešamība nošķirt sievišķo no vīrišķā.