tad tu gribi, lai tev būtu tikai nolādēta esība vai tu gribi, lai tev sāp? izvēle vienmēr ir... es, piemēram, negribu neko, tāpēc dabūju to, kas paliek pāri. reizēm tā ir esība, reizēm sāpes. un nekad nevar zināt.
p.s. akdies - Tu jau uz salas mitinies gandrīz gadu un mēs vēljoprojām nekad neko stiprāku par kafijsarunām neesam baudījuši. laiks dzērumsarunām!!! izbrīvē laiku kādu pirmdienas, vai otrdienas vakaru (vai abus), atbrauc uz SWORDS, vai izstāsti kā nokļūt uz TO pilsētu ar autobusu (man bail, ka Tavā kvartālā mana IRL nummurzīmēm apkaltā mašīna, atstāta pa nakti uz ielas, varētu nejauši aizdegties) un varam sadzerties līdz dvēselei caureja!! es, goda vārds - ļoti labprāt!
man ir meitenes, man ir heroīns (šovakar būs), man ir dahuja mūzikas instrumenti un pašam savs rokenrols, man ir dators, internets un filmas, bet nav apmierinājuma. iznākums ir neitrāls.