tikko, neapzināti (ticu, ka neapzināti), definēji cilvēka dzīves jēgu - melot sev.
mums ir sev jāmelo, jo mēs protam domāt un iedziļināties notiekošajā un saprast, ka vienīgā lieta ko pa īstam izdarīsim kopš piedzimšanas ir - nomirt. un tad mēs izdomājam, ka ir taču tik daudz labāk dzīvot dzīvi un justies labi - ir taču tik forši smaidīt, kaut nav tam nekāda reāla pamatojuma, bet tas liek mums justies labi, kas liek mums aizmirst domāt un iedziļināties.
ja cūka spētu domāt, valstīm vajadzētu kautkur sameklēt miljonus depresīvu cūku mierināšanai. bet ikviena cūka jūtas laimīga vismaz trīs reižu dienā - ik ēdināšanas reizē. mūsu dzīves ir tikpat dzīvnieciski prastas, tik mēs sev esam izdomājuši citādus laimesmirkļu sasniegšanas paņēmienus. cilvēks ir dzīvnieks, kas spēj domāt, kāds reiz teica. un viņš, šķiet, bij visu sapratis pareizi.
Lūk, bet, ja es domātu - tam nav jēga? Ko es te smaidu? Viss ir viena liela cūku kūts un neviens to nemēž! Ai, labāk, iešu piedzerties un pievemt kādu katu! Bļāviens - nē! Tas arī absolūti neko nemaina!
Nē, dārgais alkaholiķi, es domāju un es domāju daudz... Savu pietiekami daudzo-mazo gadu laikā esmu secinājusi, ka nenesu prieku nevienam, ja neesmu... kāds ir tas vārds..? patīkama? Un jo patīkamāka es gribu būt, jo laimīgākai man patiesi ir jājūtas! Piemēram, šobrīd mani nomāc problēma, ka nevienam patiesi laimīgs cilvēks nav vajadzīgs, jo neviens nesaprot, kā tu ar smadzenēm, kuras pilda savas funkcijas - uztver un pārstrādā informāciju, brīdina utt - spēj priecāties? Un visticamākais, ka manas problēmas risinājums ir - ļaut cilvēkiem pierast pie tā, ka es varu pasmaidīt viņam tāpat - nekādu slēptu nolūku nevadīta, ka tajā neslēpjas ne flirts, ne vēlme pielabināties, ne pasmieties par viņu - absolūti nekas. Es vienkārši vēlos ar viņu padalīties savā priekā.
Pusi savas dzīves esmu pavadījusi būdama nelaimīga, neapmierināta, piekrāpta (un ne jau mīļotais to paveica), īgna... Nekāda labuma - absolūti nekāda. Pēdējā pusgada laikā esmu apdomājusi pietikami daudz, lai secinātu, ka man pietiek visa - naudas, draugu, mīlestības, sapņu un piepildāmu vēlmju un mērķu... Es labāk smaidu - tāpat, lai liktu kādam justies drošākam un pārliecinātākam par sevi, nekā sēžu saīgņojusies un biedēju viņu un iedzenu dziļākos kompleksos... Dots devējam atdodas!
Tu esi tāds, kādas ir tavas domas! Tāpēc nevajag teikt, ka laimīgs, priecīgs cilvēks melo sev! Tik pat labi es varu pagriezt otrādi tevis teikto un teikt, ka tu arī melo sev! Ka tu tikai sev iestāsti, ka esi nelaimīgs!
es nevienu brīdi neesmu teicis, ka esmu nelaimīgs, dārgā! :) es nekad neesmu teicis, ka nesmaidu, ka nepriecājos, ka neesmu uzmundrinājums citiem, bet tas viss tur ārā - tad, kad esmu starp līdzcilvēkiem, pozitīvisms palīdz izdzīvot.
jautājums kas mani šodien nomoka ir - cik patiesi tas viss ir. cik patiess ir mūsu smaids, cik patiesi esam attiecībā paši uz sevi?
tie ir tikai jautājumi. jautājumi uz kuriem nav tiešu atbilžu, jautājumi uz kuriem var atbildēt tikai ar minējumu.
"Ai, labāk, iešu piedzerties un pievemt kādu katu!" - dieva dēļ, kāda joda pēc TEV tas būtu jādara?
manuprāt tevi ir samulsinājis mans lietotājvārds, bet es nesludinu piedzeršanos kā risinājumu jebkādai problēmai - gluži pretēji (bet lai to saprastu tev noteikti būtu jālasa viss, ko šeit esmu saklabinājis kopš 2008).
man prieks, ka jūties labi, jo arī es jūtos labi - vienmēr esmu juties labi un vienmēr esmu juties laimīgs, tik dažkārt ļoti ļoti noguris dēļ pašmotivācijas, bet tas tikai dažkārt.
p.s. mums vajadzētu uztaisīt novērošanu, kurš no mums abiem dienā vairāk smaida - lieku galvu ķīlā, ka es uzvarētu, jo es smaidu no sirds un nemitīgi (ak jā - arī šobrīd) :p
Paldies - nez - es šodien pusstundu pavadīju pirms darba vazājoties pa piesarmojušo Liepāju un smaidot... (tas bija tikai rīta cēliens) :) Domāju, ka mani pārspēt nav iespējams! It sevišķi, ja vēl tie, kuri man piesmaida un palīdz smaidīt! Tā, kā - mums nav vērts sacensties! :P
Tā jau man likās, ka tev aizķers mana piesiešanās vārdam alkaholiķis... Tas absolūti nebija tā - vnk piemērs... Ja zinātu, ka tev patīk daudz ēst iespējams teiktu, ka iešu pierīties līdz ūkai un tad pievemt kādu kaktu (man atkal jāsmejas) :D
Laimes motivācija ir pietiekami patiesa. Vnk nebūtu godīgi būt nepatiesi nelaimīgam! Ja mēs smaidītu tikai tāpēc, lai neviens nejautā, kāpēc nesmaidām... tad lūk tā jau būtu problēma! Mēs smaidām tāpēc, ka paši to gribam! Un lai jautā, kāpēc, kad katru reizi, kad mūs redz, mēs smaidām! :) Tas liek pasmaidīt vēlreiz!
šitais jau izklausās pēc kaut kāda veida Jaunās Paaudzes sludināšanas, tikai visvarenais Smaids ielikts vārda Ticība vietā. Pēdējā laikā jau kuro reizi uzduros cilvēkiem, kuri sludina Smaidu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Re: hmmm...
mums ir sev jāmelo, jo mēs protam domāt un iedziļināties notiekošajā un saprast, ka vienīgā lieta ko pa īstam izdarīsim kopš piedzimšanas ir - nomirt. un tad mēs izdomājam, ka ir taču tik daudz labāk dzīvot dzīvi un justies labi - ir taču tik forši smaidīt, kaut nav tam nekāda reāla pamatojuma, bet tas liek mums justies labi, kas liek mums aizmirst domāt un iedziļināties.
ja cūka spētu domāt, valstīm vajadzētu kautkur sameklēt miljonus depresīvu cūku mierināšanai. bet ikviena cūka jūtas laimīga vismaz trīs reižu dienā - ik ēdināšanas reizē. mūsu dzīves ir tikpat dzīvnieciski prastas, tik mēs sev esam izdomājuši citādus laimesmirkļu sasniegšanas paņēmienus.
cilvēks ir dzīvnieks, kas spēj domāt, kāds reiz teica. un viņš, šķiet, bij visu sapratis pareizi.
Re: hmmm...
Nē, dārgais alkaholiķi, es domāju un es domāju daudz... Savu pietiekami daudzo-mazo gadu laikā esmu secinājusi, ka nenesu prieku nevienam, ja neesmu... kāds ir tas vārds..? patīkama? Un jo patīkamāka es gribu būt, jo laimīgākai man patiesi ir jājūtas! Piemēram, šobrīd mani nomāc problēma, ka nevienam patiesi laimīgs cilvēks nav vajadzīgs, jo neviens nesaprot, kā tu ar smadzenēm, kuras pilda savas funkcijas - uztver un pārstrādā informāciju, brīdina utt - spēj priecāties? Un visticamākais, ka manas problēmas risinājums ir - ļaut cilvēkiem pierast pie tā, ka es varu pasmaidīt viņam tāpat - nekādu slēptu nolūku nevadīta, ka tajā neslēpjas ne flirts, ne vēlme pielabināties, ne pasmieties par viņu - absolūti nekas. Es vienkārši vēlos ar viņu padalīties savā priekā.
Pusi savas dzīves esmu pavadījusi būdama nelaimīga, neapmierināta, piekrāpta (un ne jau mīļotais to paveica), īgna... Nekāda labuma - absolūti nekāda. Pēdējā pusgada laikā esmu apdomājusi pietikami daudz, lai secinātu, ka man pietiek visa - naudas, draugu, mīlestības, sapņu un piepildāmu vēlmju un mērķu... Es labāk smaidu - tāpat, lai liktu kādam justies drošākam un pārliecinātākam par sevi, nekā sēžu saīgņojusies un biedēju viņu un iedzenu dziļākos kompleksos... Dots devējam atdodas!
Tu esi tāds, kādas ir tavas domas! Tāpēc nevajag teikt, ka laimīgs, priecīgs cilvēks melo sev! Tik pat labi es varu pagriezt otrādi tevis teikto un teikt, ka tu arī melo sev! Ka tu tikai sev iestāsti, ka esi nelaimīgs!
Katram kokam divi gali!
Re: hmmm...
es nekad neesmu teicis, ka nesmaidu, ka nepriecājos, ka neesmu uzmundrinājums citiem, bet tas viss tur ārā - tad, kad esmu starp līdzcilvēkiem, pozitīvisms palīdz izdzīvot.
jautājums kas mani šodien nomoka ir - cik patiesi tas viss ir. cik patiess ir mūsu smaids, cik patiesi esam attiecībā paši uz sevi?
tie ir tikai jautājumi.
jautājumi uz kuriem nav tiešu atbilžu, jautājumi uz kuriem var atbildēt tikai ar minējumu.
"Ai, labāk, iešu piedzerties un pievemt kādu katu!" - dieva dēļ, kāda joda pēc TEV tas būtu jādara?
manuprāt tevi ir samulsinājis mans lietotājvārds, bet es nesludinu piedzeršanos kā risinājumu jebkādai problēmai - gluži pretēji (bet lai to saprastu tev noteikti būtu jālasa viss, ko šeit esmu saklabinājis kopš 2008).
man prieks, ka jūties labi, jo arī es jūtos labi - vienmēr esmu juties labi un vienmēr esmu juties laimīgs, tik dažkārt ļoti ļoti noguris dēļ pašmotivācijas, bet tas tikai dažkārt.
p.s. mums vajadzētu uztaisīt novērošanu, kurš no mums abiem dienā vairāk smaida - lieku galvu ķīlā, ka es uzvarētu, jo es smaidu no sirds un nemitīgi (ak jā - arī šobrīd) :p
Re: hmmm...
Tā jau man likās, ka tev aizķers mana piesiešanās vārdam alkaholiķis... Tas absolūti nebija tā - vnk piemērs... Ja zinātu, ka tev patīk daudz ēst iespējams teiktu, ka iešu pierīties līdz ūkai un tad pievemt kādu kaktu (man atkal jāsmejas) :D
Laimes motivācija ir pietiekami patiesa. Vnk nebūtu godīgi būt nepatiesi nelaimīgam! Ja mēs smaidītu tikai tāpēc, lai neviens nejautā, kāpēc nesmaidām... tad lūk tā jau būtu problēma! Mēs smaidām tāpēc, ka paši to gribam! Un lai jautā, kāpēc, kad katru reizi, kad mūs redz, mēs smaidām! :) Tas liek pasmaidīt vēlreiz!
Re: hmmm...
izskatās, ka uz tevi darbojas apgriestais efekts - mās smaidām tad kad jūtamies labi, tādēļ jutīsiemies labi, ja smaidīsm!
lai veicas! :)
Re: hmmm...
jā, dažreiz ar mani ir tik viegli!
Re: hmmm...
Re: hmmm...
Jaunās Paaudzes sudinātāji mani pieņemtu atplestām rokām!
nez viņiem tur ir vīna vakari ar swinger piesitienu?