Man pašam kungam būt, man pašam arājam...

Es nez... bet manuprāt viss ir nedaudz šķērsām.

"Viss" ir vispārinājums ja pareizi atceros.

Un vispārinājums ļoti labi attiecas uz šo sasodīto situāciju


Mazie uzņēmēji krīt un bankrotē visapkārt (Es tai skaitā)

Korporācijas uzzied un plaukst un globalizācijai un legālai paverdzināšanai urrā (zinu jo mana sieviete strādā iekš vienas no tām)

iespējams, ka neko nesaprotu, bet kā outsaiders visam korporāciju plānam (cenšos uzturēt savu dzīvošanu pelnot pats un godīgi maksājot nodokļus iekš valsts kur šobrīd dzīvoju) esmu ļoti nikns


Sensenos laikos mēģināju studēt žurnālistiku (un tai pat laikā strādāju kādā no Latvijas avīzēm deviņdesmitajos) un ļoti ātri sapratu, ka nedrīkst rakstīt visu ko grib

Žurnālists ir cilvēks kam jānomaksā rēķini bāra, īre dzīvoklim un meitene, laiku pa laikam, jāaizved uz kafetēriju ielakt konjaku.


Tas bij 23 gadus senā pagātnē bet deru ka nekas iekš tā visa nav mainījies - žurnālistam ir jānopelna sava ikdenas (IZ)dzīvošana.

Ja es šodien strādātu kādā no masu mēdiju flagmaņiem tad noteikti COVID izvēlētos kā galveno tematu maniem rakstiem, analīzēm, intervijām

Kādēļ?

To var pārdot.

Ļoti viegla produkta (katra žurnālista darbs ir produkts) pārdošana.


Manuprāt, tas viss kas ar mums un ap mums šobrīd notiek ir tikvien kā uzpūsts bubulis un agrāk vai vēlāk visi tie kam bija jānomirst nomirs tā vai tā, bet cietīsim visi tie kam imūnsistēma izturēs COVID, bet tā vai tā nomirsim, jo nav ko likt uz galda...

Turās!