visiem ko moka mūzsenais jautājums par to kapēc kaisa sāli nevis piparus.
Jo sensenos laikos notika šādi:
Toreiz dzīvoja Pirmais Sētnieks Valērijs (protams Pirmais, jo pēc viņa dzīvoja vel daudz sētnieku Valēriju), vasarās viņš visu sakopa, un visi viņu mīlēja. Ļaudis teica: “labais Pirmais Sētnieks Valērijs, visu labi vienmēr uzkopj.” Savukārt ziemās ļaudis slīdēja uz apledojošā ceļa un pukojās uz Pirmo Sētnieku Valēriju, slīdēja, krita un bezgalīgi pukojās. Saskuma Pirmais Sētnieks Valērijs, bet nespēja matīt savu raižu galu.
Tad kādu dienu kā gadījās kā ne, sētnieka laulātajai draudzenei beidzās pipari, ko pie zupas pielikt. “Pirmais Sētniek Valērij aizej tepat uz “T-Market” man beidzās pipari, ko pie zupas pielikt.” Pirmais Sētnieks Valērijs teica: “Nu i zajebala baba”. Tomēr uz veikalu aizgāja. Nonācis tur, apķērīgais sētnieks saprata, ka aizmirsis, kas bija jāpērk. ZUPA. “Ko gan liek zupai klāt?” aizdomājās PSV: “Sāli. Sāli liek zupai klāt.” Priecīgs par garīgā darba rezultātu, viņš paņēma vienīgo cauro sāls paciņu visā augstas kvalitātes prasībām atbilstošajā “T-Market” veikalā. Pa ceļam uz māju pusi sāls izbira un noklāja sniegbalto celiņu. Mājās PSV dabūja pa kaklu, toties ielās ļaudis vairs no kājām nekrita un teica: “labais Pirmais Sētnieks Valērijs, visu labi vienmēr uzkopj.”
Tātad tikai nejaušība noteica sāls pārākumu par pipariem