Iedvesmots no vakara intervijas ar kaut kādu krievu Cilvēku.
Ir tā kā viņš saka ir. Neviens no mums nav rakstnieks, neviens nav dzejnieks. Visi esam tikai pierakstītāji.

Es neesmu neko uzrakstījis dzīves laikā, neko izgudrojis. Es zinu, kas ir iedvesma, faktiski, es sajūtu ar ķermeni. Tas ir mākonis netālu no galvas. Ir taču tā, kad vajag kaut ko uzrakstīt, bet nē – „ar roku tversties tukšā gaisā”!? Neba velti šāds teiciens. Patiesi, tukshaa gaisā nav mākoņa, kurā iegrimt.

Tā, lūk, es rakstu. Kā bite raibā pļavā es izmeklēju piemērotākos ziedus iztēles mākonī. Mēģinu radīt medu.


/esmu drošs, ka tas ir mākonis, nevis mūza, jo tam nav krūšu.