Mana meitene liek man dziivot kādā savādā pasaulee, kurā nav laika un telpas.
Ir tikai laime un skriet un skriet ir tikai pieskārieni un bezmiegs.
Vispār notikumi man rinķī mainās tik ātri, ka visu uzraxtīt nemaz nespēju.
Man pastāvīgi jāreaģē uz visu kas notiek man apkārt. Lai aizsargātu smadzenes, nekamii necenšos īpaši iedziļināties un graamatas nelasu. Gudrās diskusijās es mēģinu neaizmigt un nežāvāties.
Laiks ir citur.
lai jums visiem jauka diena,
pilna miilestiibas un prieka ;)