Labrīt dienasgraamata
Raxtu Tev, lai pazinjotu, ka vakar atkal neiegaaju vannaa. Suskjis sushkjis sushkjis.
No mana praata bija pagaisis, ka jāierodas Hamletā. Labi, ka Viesturs laicīgi uzzvanija brīdī, kad jau biju ceļā uz 15 trolejbusu. Šāds diivains notikums ir izskaidrojams ar to, ka es vairs nejūtu, kurā nedeeljas dienaa dziivoju. Man ir dīvaina sajūta, ka nedeelja saakas ar otrdienu, vismaz Latvijaa taa tachu ir. Tāpat ir tikai logjiski, ka man ir jaaceljaas nakts vidū laimīgam, bet bez iipashaam iespeejaam atkal aizmigt. Jo naktis tachu paliek iisaakas, un apmierinaajuma sajuutu noteikti rada fakc, ka esmu vieniigais cilveex, kas to pamanijis.
Ceru šodien laboties un domāt par darbu. Vismaz domās būšu ar Tevi darbs. Vismaz reizi stundaa.
Ar cienju mūzhiigi Tavs
Aku
p.s. labriit visi kam nebi kauns šito lasīt.:)