visticamāk pēdējai. es vienmēr esmu bijis izklaidīgais profesors. Pie tam UDS biezhi tiek saistiits ar apdaavinaatiibu. es uzskatu,ka es esmu talantiigs. un taapat es zinu, ka koncentreejoties vienai noteiktai lietai es varu sasniegt daudz. un taapat es zinu, ka koncentreeshanaas man ir problēma.

Šitais man patīk:
Labiem medniekiem vajadzētu būt ar šādām īpašībām: viņiem nemitīgi jākontrolē apkārtne, lai laikus manītu draudošās briesmas. Viņi spēj medībās vienā rāvienā likt lietā enerģiju, kas var būt tik stipra, ka paši sev nodara pāri, jo tiem nav mēra sajūtas. Viņiem ir eksplozīva enerģija, kas parasti gan ilgi nepastāv. Viņiem ir konkrēta, vizuāla domāšana. Mednieki savu rīcību apraksta drīzāk attēlos, nevis vārdos vai jūtās. Viņi sasniedzamo mērķi redz skaidri sev priekšā. Vienmuļi pienākumi tiem ātri apnīk. Šīs kategorijas cilvēkiem tīk jaunas idejas, uztraukumi, medības, sekošana uz karstām pēdām, toties tie sāk ātri garlaikoties veicot ikdienas pienākumus, piem., uzkopšanu, ēdiena gatavošanu vai rakstu darbus. Viņi parasti ir bargi pret sevi un cilvēkiem savā tuvumā.

Turpretim zemkopji neļauj apkārtējai videi sevi novirzīt. Viņi panes ilglaicīgus pūliņus, tiem ir skats tālu uz priekšu, viņiem tik drīz nekļūst garlaicīgi. Tie ir komandas cilvēki, viņiem rūp detaļas un tie ir apdomīgi.

Tomam Hartmanam šķiet, ka UDS nav trūkums vai traucējums. Tā ir iedzimtu spēju, iemaņu un personības pazīmju kombinācija, kas medniekam, karotājam vai pēddzinim noder, bet zemkopi vai grāmatvedi pilnīgi droši novestu postā