Tikai palestīniešiem nav māju
Dzīvojot divatā,
No vienas puses
Viss okei. Mājās beidzot kārtība, viss ir nevainojami perfekti, vai ari atrodas procesā uz nevainojumu perfektumu. Gulta saklāta, grīda tīra, drēbēm žāvējamais iegādāts – tās pastāvīgi tīras. Vārdu sakot, ideāli.

Un tomēr
Gribas ierasties mājās un nomest zeķes kur pagadās. Bez pārmetoša skatiena. Gribās mācoties visas savas lietas izmētāt sev apkārt 3 metru rādiusā. Gribas neko nedarīt – lasīt! – neko nekur nenovākt. Es to saucu par „justies kā mājās”. Un tas nozīmē daudz. Piemēram, dzirdēt labas lietas par sevi, nevis „Tu esi nekārtīgs” intonācijā, kādu šķiet Cēzars veltīja Brutam.

Tāpēc dod Dievs man lielāku algu un ātri, lai es varētu nopirkt sev lielāku dzīvokli,
jo
cik tad var kompromisoties???