Es dzīvoju šodienai un man ir ļoti lieliskas spējas mainīties, izmantot to, kas man ir un negausties par to, kā man nav. Esmu iemācījusies nepārdzīvot. Un ja man kāds dotu kaut mazāko iespēju pazust - es to darītu.

Varbūt vecumdienās nožēlošu visu izdarīto (ja tā atklāti, man nav vēlēšanās līdz tām nodzīvot;D). Bet vienmēr pastāvēs iespēja adoptēt.