Vakar gāju pa lielo pilsētu Rīgu, kur esmu dzēris visu laiku nevis laukos, jo lauki ir sūds, un redzēju tramvaja vadītāju. Tramvaju vadītāji vispār ir ļoti apbrīnojami cilvēki, jo viņi vada šos pilsētas transporta līdzekļus. Dzīvot pilsētā ir ļoti svarīgi. Man patīk tā sajūta, tas heitiņš, kad neglīts pensionārs pilsētas transportā tramvajā man iesēžas klēpī un piespiež manu mazo draudziņu. Man patīk pirkt sakaltušus tomātus Stokmannā, jo Stokmanns ir bagātu cilvēku veikals, bet ja cilvēks neizskatās bagāts, viņam vajag pakārties. Tāpēc es nēsāju mammas vecos zelta auskarus, vismaz šādi spēju sajusties gandrīz kā literatūras, rakstniecības pārstāve.