Pirmais pavasara spalvas iemērciens sniegā.
Diena elektrificēta sildās uz gaismas diega,
Vieglītēm morze trīsuļo un silda nost no krūtīm
Puķes kas ziemā plaukst uz logu rūtīm.

Logi vaļā kā pirmais spārnu pletums,
Medību taurīte acīs sauc signālu lepnu
Tur lapsiņa aizskrēja, tur kāds zaķis,
Tur, pēdas dzenot, gaisma pār tevi atviz.

Bet mežos, tais mežos, kuri nezin tavu soli
No jaunavu sidrablokiem ziedi pār piekalnēm nolīst
Un tu esi zivs, kam jānirst cauri šim sniegam
Pie sniegpulksteņiem pirmajiem, pie baltajiem diegiem.

Pirmais spuras sitiens pret līci rāmu,
Pret zemi mikli, pret lāmu, pret dāmu,
Kas silta tevi kā dzeguze kūko projām
Starp pirmo asnu brīdinošām bojām.