Garastāvoklis:

crazy

UUUhh...!!!
Nu tā! Rīts gan ir labs! Vakars bija daudz labāks! Tādi piedzīvojumi, ka tik turies! Sākās jau ar to ka pēc darba braucu pie sava Miļuma! Viņš dzīvo kojās! Tas vēl nebūtu nekas, ja vien tās dienas sargs, būtu bijis nedaudz labākā omā! Pēkšņi viņam savajadzēja no manis dabūt kaut kādu nebūt dokumentu uz kura būtu fotogrāfija (saprotams manējā). Nu bet man kā reizi nebija un sākās lielais tracis...
Piebrauca mans draugz un sāka teikt, lai laiž mani iekšā, bet sargs nekā! Zvanīja pat koju uzraudzei uz mājām, viņa sargam...un teica, lai laiž iekšā! Sargs vienalga nekā...
Vairāki, apmēram 4, 5 cilvēki bija gatavi dot savas pases, lai mani ielaistu iekšā, lūk kādi man draugi:))!! Sargs vienalga kā mūris, saka nekā!
Mēs jau nezinājām ko darīt, bet tad es kopā ar kādu citu labu draugu izgājām laukā, vienkārši pastaigāties, nomierināt nervus...un nonākot līdz Mīļuma istabas logam, jeb precīzāk balkonam, kas nebija visai augstu, radās doma, ka varētu tikt iekšā arī tā...domājām, domājām...
Pa to laiku sargs panikā skraidīja pa kojām un meklēja mani...laikam bija aizdoma, ka mēs tā varētu darīt. Nu bet viņš kā likums mani neatrada, jo kamēr viņš meklēja es vēl biju laukā, kur mēs vēl domājām, ko darīt...
Izdomājām un es fiksi tiku iekšā, bet tad gan visiem instukcija pirms nāk iekšā trīs reizes klauvē, lai zinātu, ka savējie nāk...
Laukā jau ar saprotams negāju pa parādes durvīm, bet pa to pašu balkonu, kur tiku iekšā...un pēc tam vēl pāri sētai...
Projām es varēju tikt arī pa durvīm, jo sargs bija aizgājis gulēja un teritorijas vārti bija vaļā...kaut gan pastāv noteikums, ka tos jāslēdz jau 22.00, bet es gāju prom īsi pirms 23.00...
Draugi jau stāstīja, ka šis nav bijis pirmais gadījums, kad ciemiņus nelaiž iekšā un tāpēc vakar nolēma, ka šodien rakstīs sūdzību skolas direktorei...(lai būtu skaidrs, tā skola ir kopā ar kojām tikai atsevišķos korpusos un sargs abiem korpusiem ir viens...
Tāda lūk bija mana vakardiena...